Norvēģu jūra
Norvēģu jūra (norvēģu: Norskehavet, islandiešu: Noregshaf, fēru: Norskahavið) ir Atlantijas okeānam piederīga malas jūra, atrodas okeāna ziemeļu daļā starp Skandināvijas pussalu un Grenlandes jūru. Dažkārt tiek pieskaitīta Ziemeļu Ledus okeānam.
| Norvēģu jūra | |
|---|---|
 | |
  Norvēģu jūra | |
| Koordinātas | 69°N 0°E / 69°N 0°EKoordinātas: 69°N 0°E / 69°N 0°E |
| Okeāns |
Atlantijas okeāns Ziemeļu Ledus okeāns |
| Platība | 1 383 000 km2 |
| Vid. dziļums | 2000 m |
| Maks. dziļums | 3970 m |
| Tilpums | 2 000 000 km3 |
| Valstis un teritorijas |
.svg){kind=small} Apvienotā Karaliste Fēru Salas Islande Norvēģija |
| Lielākās pilsētas | Tronheima |
 Norvēģu jūra Vikikrātuvē | |
Robežas
labot šo sadaļuZiemeļrietumos atrodas Jana Majena sala un Jana Majena zemūdens grēda, kas veido robežu ar Ziemeļu Ledus okeānu un tai piederošo Barenca jūru ziemeļaustrumos. Austrumos jūra apskalo Norvēģijas piekrasti. Dienvidos izvietojusies Ziemeļjūra, Šetlendas salas un Fēru salas, rietumos — ap 500 metrus dziļais Islandes—Fēru slieksnis (daļa no Atlantijas sliekšņa) starp Fēru salām un Islandi.
Vispārējs raksturojums
labot šo sadaļuJūras vidējais dziļums ir ap 2000 metri, lielākais dziļums (3970 metri) atrodas jūras centrālajā daļā. Tilpums — 2 000 000 km³, sāļums — ap 35 ‰. Kontinentālā šelfa paplašinājumu pie Norvēģijas krastiem sauc par Veringa plato. Norvēģijas piekrastē atrodas arī Lofotu salas. Jūras ziemeļu daļa atrodas aiz Ziemeļu polārā loka.
Norvēģu jūrai un tās kaimiņu Grenlandes jūrai raksturīgi tas, ka ar skābekli bagātais virsūdens šeit nogrimst divus—trīs kilometrus līdz jūras gultnei. Rezultātā Norvēģu jūrā gar Norvēģijas krastu plūst silta straume ūdens virsējos slāņos (Ziemeļatlantijas straume) un auksta straume — dziļākajos slāņos. Rezultātā jūra ziemā neaizsalst, Norvēģijas piekrastē ir salīdzinoši maigs un mitrs klimats.
Pašlaik Norvēģu jūrā notiek rūpīgs straumju režīma izmaiņu monitorings — straumju režīma izmaiņas varētu liecināt par klimata izmaiņām.
Resursi
labot šo sadaļuSiltais ūdens rada labus apstākļus zivīm un tāpēc Norvēģu jūrā notiek aktīva mencu, siļķu un citu zivju zveja.
1993. gadā Norvēģu jūrā sākās liela mēroga naftas un dabasgāzes ieguve.
Tiek piedāvāts Norvēģu jūras dzīlēs iesūknēt siltumnīcas efektu izraisošās gāzes — oglekļa dioksīdu, tādējādi nodrošinot, ka tas ilgstoši saglabājas jūras ūdenī un nenokļūst atmosfērā.[1]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Norwegian Sea Proposed as Storage Site for Carbon Dioxide». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2006. gada 25. decembrī. Skatīts: 2007. gada 6. janvārī.
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Norvēģu jūra.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)