Halīts

bezkrāsains, caurspīdīgs, ūdenī viegli šķīstošs minerāls ar sāļu garšu

Halīts (gr. ἅλς — sāls) jeb akmenssāls ir hlorīdu klases minerāls ar nātrija hlorīda (NaCl) kristālisko formu. Minerāla kristālķīmiskajā struktūrā ir seši nātrija katjoni, kas iekļauj hlora anjonu. Veido kubisku singoniju un telpisko grupu Fm3m. Ļoti labi šķīst ūdenī.[1]

Halīts
Klasifikācija
Klase Halogenīdu minerāls
Štrunca ID 3.AA.20
Ķīmiskā formula Nātrija hlorīds - NaCl
Singonija Kubiskā
Īpašības
Krāsa Visbiežāk - bezkrāsas, balts, gaišzils, dzeltens, sarkans utt
Svītras krāsa Balta
Habituss Pārsvarā kubi un masīvos nogulumiežos, kā arī granulēti, šķiedrveida un kompakti
Skaldnība Ļoti laba, kubiska
Lūzums Gliemežnīcas
Cietība pēc Mosa skalas 2
Spīdums Stikla
Caurspīdīgums Caurspīdīgs, puscaurspīdīgs
Laušanas koeficients 1,544
Blīvums 2,1-2,2 g/cm3

Halīts veidojas kubisku kristālu formā un ir no bezkrāsaina līdz baltai, gaišzilai, dzeltenai un rozā krāsai. Krāsojumu nosaka piemaisījumi, tai skaitā sarkans krāsojums var būt saistīts ar dažu atmirušu baktēriju vai augu piemaisījumu, kā arī dažādu neorganisku vielu klātbūtni. Halīts sastopams ar citiem jūras ūdens iztvaikošanas produktiem — sulfātiem, borātiem u.c.

Atradnes un iegulu veids

labot šo sadaļu

Halītu var atrast hemogēno nogulumiežu slāņos, kā arī izžūstošu un izžuvušu lagūnu, ezeru un jūru gultņu nogulumos. Nogulumu slāņi var sasniegt līdz 350 m biezumu un izplesties milzīgās teritorijās. Piemēram, Ziemeļamerikā akmenssāls pazemes iegulas stiepjas no Apalaču kalniem uz rietumiem no Ņujorkas caur Ontārio līdz Mičiganas baseinam.

Halīts ir vārāmās sāls galvenais avots, kas savukārt tiek izmantota pārtikas un ķīmiskajā rūpniecībā (kā izejviela hlora, nātrija hidroksīda un sālskābes ražošanai), kā arī elektrotehnikā.

Ārējās saites

labot šo sadaļu