Albrehts fon Vallenšteins

Albrehts Vencels Eisēbijs fon Vallenšteins (vācu: Wallenstein; Albrecht Wenzel Eusebius von Waldstein, čehu: Albrecht Václav Eusebius z Valdštejna; dzimis 1583. gada 24. septembrī, miris 1634. gada 25. februārī) bija Bohēmijas politiķis un karavīrs, kurš Trīsdesmitgadu kara laikā kļuva par vienu no galvenajiem Hābsburgu armijas komandieriem.

Albrehts fon Vallenšteins
Albrecht Wallenstein (vācu)
Albrecht z Valdštejna (čehu)
Albrehts fon Vallenšteins (Antonīsa van Deika darbs)
Albrehts fon Vallenšteins (Antonīsa van Deika darbs)
Personīgā informācija
Dzimis 1583. gada 24. septembrī
Heržmanice, Bohēmija (tagad Karogs: Čehija Čehija)
Miris 1634. gada 25. februārī (50 gadi)
Heba, Bohēmija (tagad Karogs: Čehija Čehija)
Dienesta informācija
Dienesta pakāpe ģenerālisimuss
Dienesta laiks 1604—1634
Valsts Svētā Romas impērija
Katoļu līga (1609)
Vienība Hābsburgu armija
Kaujas darbība Trīsdesmitgadu karš

Dzimis nabadzīgā, bet dižciltīgā čehu protestantu ģimenē. Divpadsmit gadu vecumā kļuva par bāreni. Mācījās skolā Zlotorijā un Altdorfas, Boloņas, Padujas un Olomoucas universitātēs. Iestājās Rūdolfa II karaspēkā Ungārijā un no 1604. līdz 1606. gadam piedalījās cīņās pret osmaņiem. 1606. gadā no protestantisma pārgāja katolismā. Ieguva lielus īpašumus, divreiz izdevīgi apprecoties.

Izceļoties Trīsdesmitgadu karam, Vallenšteins nostājās Hābsburgu un katolisma pusē. Iesākumā cīnījās Morāvijā. Pēc Baltā Kalna kaujas 1620. gadā Vallenšteins ieguva jaunus īpašumus, kuri tika konfiscēti protestantiem, un konsolidēja tos Bohēmijas ziemeļos - Frīdlandes hercogistē ar centru Jičīnā. Pēc Ferdinanda II kļūšanas par imperatoru 1619. gadā, Vallenšteins ierosināja iesaistīties cīņa pret protestantiem, par to prasot "tikai" ieņēmumus no karadarbības (resp. laupīšanas). Vallenšteins guva vairākas uzvaras karā (Desavas kauja 1626. gadā, Volgastas kauja 1628. gadā).

Baidoties no Vallenšteina ietekmes un varas palielināšanās, Ferdinands II 1630. gadā atcēla Vallenšteinu no amata. Vallenšteins atgriezās savā rezidencē Jičīnā. Tomēr, kad cīņās protestantu pusē iesaistījās Zviedrija un 1631. gadā smagi sakāva katoļus Breitenfeldas kaujā, imperators atkal atsauca Vallenšteinu palīgā. Vallenšteins ātri savāca armiju un uzvarēja zviedrus Alte Vestes kaujā 1632. gada vasarā. Kaut arī izšķirošajā Licenes kaujā zviedri guva uzvaru, kaujā krita viens no protestantu līderiem - Zviedrijas karalis Gustavs II Ādolfs.

1633. gada laikā Vallenšteins sāka ieņemt mērenāku nostāju pret protestantiem, un, iespējams, veda slepenas sarunas ar tiem. 1633. gada decembrī Vallenšteins ar savu armiju apmetās Plzeņas apkārtnē. 1634. gada 24. janvārī imperators parakstīja slepenu patentu par Vallenšteina atcelšanu no amata, bet 18. februārī Prāgā tika publicēts atklāts imperatora patents, kas apsūdzēja Vallenšteinu valsts nodevībā. Vallenšteins ar pārsimt vīriem devās uz Hebas pilsētu, cerot satikt zviedru amatpersonas. 1634. gada 25. februārī Hebā Vallenšteinu līdz ar viņa tuvākajiem līdzgaitniekiem nogalināja viņa armijas īru un skotu karavīri. Ir dažādi viedokļi par imperatora tiešu vai netiešu iesaistīšanos Vallenšteina slepkavībā. Apglabāts Mnihovo Hradištē.

Prāgā saglabājusies Vallenšteina pils, kur tagad atrodas Čehijas parlamenta senāts.[1]

Frīdrihs Šillers uzrakstīja lugu triloģiju "Vallenšteins".

1978. gadā tika uzņemta četrsēriju filma "Vallenšteins".[2]

2002. gadā tika izlaista Vallenšteina vārdā nosaukta stratēģiski-ekonomiska galda spēle.[3]

2019. gadā Vācijas grupa dArtagnan izlaida Vallenšteinam veltītu dziesmu.[4]

  1. «Prague Wallenstein Palace - Garden». www.discoverczech.com. Skatīts: 2023-05-17.
  2. Wallenstein, Schweizer Fernsehen (SF), Zweites Deutsches Fernsehen (ZDF), Österreichischer Rundfunk (ORF), 1978-11-19. Atjaunināts: 2023-05-17
  3. «Wallenstein». BoardGameGeek (en-US). Skatīts: 2023-05-17.
  4. dArtagnan - Wallenstein. Atjaunināts: 2023-05-17

Ārējās saites

labot šo sadaļu