Nīlzirgu dzimta (Hippopotamidae) ir viena no pārnadžu kārtas (Artiodactyla) dzimtām, kas pieder vaļu un nīlzirgu infrakārtai (Cetancodonta). Nīlzirgu dzimtā ir 2 mūsdienās dzīvojošas sugas, kas katra pieder citai ģintij. Tās ir nīlzirgs un pundurnīlzirgs. Tie ir vienīgie mūsdienās dzīvojošie pārnadži, kas atbalstās uz visiem 4 pēdas pirkstiem. Nīlzirgu tuvākie mūsdienu radinieki ir vaļveidīgievaļi un delfīni, lai arī ārēji tie vairāk atgādina cūkas, kas arī ir pārnadži. Vaļveidīgajiem un nīlzirgiem kopējais priekštecis dzīvoja pirms apmēram 60 miljoniem gadu.[1] Nīlzirgu dzimta kādreiz ir bijusi ļoti plaša un sazarota ar daudzām ģintīm un sugām.

Nīlzirgu dzimta
Hippopotamidae (Gray, 1821)
Pundurnīlzirgi (Hexaprotodon liberiensis)
Pundurnīlzirgi (Hexaprotodon liberiensis)
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlaseZīdītāji (Mammalia)
KārtaPārnadži (Artiodactyla)
ApakškārtaVaļu un atgremotāju apakškārta (Cetruminantia)
InfrakārtaVaļu un nīlzirgu infrakārta (Cetancodonta)
DzimtaNīlzirgu dzimta (Hippopotamidae)
Nīlzirgu dzimta Vikikrātuvē

Nīlzirgu dzimtas dzīvnieku savvaļas izplatības areāls ir Āfrika. Bet pleistocēna un miocēna fosilijas ir atrastas ne tikai Āfrikā, bet arī Eiropā un Āzijā.[2]

Izskats un īpašības

labot šo sadaļu
 
Nīlzirgs muti var atvērt līdz 150° platā leņķī

Nīlzirgu dzimtas dzīvnieki ir lieli dzīvnieki, to mucveida ķermeņi ir masīvi ar īsām kājām. Lai arī pundurnīlzirgi ir mazāki par nīlzirgiem, tomēr arī tie ir lieli dzīvnieki. Kopumā nīlzirgu dzimtas mazākie dzīvnieki sver 250 kg, bet lielākie 3600 kg.[2] Auguma proporcijas abām sugām ir līdzīgas. Tiem ir liela galva un mute. Nīlzirgs žokļus var atvērt līdz 150° platā leņķī.[1] Tā nāsis ir novietotas purna augšpusē, līdz ar to nīlzirgs var pilnībā iegremdēties ūdenī, ārpusē atstājot tikai nāsis un acis.[2] To astes ir samērā īsas, ar pušķi galā. Tāpat kā cūkām nīlzirgiem katrai pēdai ir 4 pirksti, bet atšķirībā no cūkas tie visi tiek izmantoti staigāšanai. Tāpat kā kamieļi tie staigā nevis uz nagiem, bet to pēdu veido stingra, sabiezējusi āda, un nagi ir pirkstu galos. To kuņģim ir 3 kambari.

Nīlzirgu dzimtas dzīvniekiem ir gluda, bieza āda, gandrīz bez matojuma. Tiem nav nedz sviedru dziedzeru, nedz tauku dziedzeru. Toties nīlzirgu ādas poras izdala biezu, eļļainu un antibiotisku sekrētu, kas satur sarkanus un oranžus pigmentus. Gadiem pastāvēja uzskats, ka nīlzirgi izsvīst asinis līdz tika noskaidrota sekrēta izcelsme un īpašības. Sarkanajam pigmentam piemīt spēja absorbēt gaismu ne vien parastajā, bet arī ultravioletajā spektrā. Līdz ar to sekrēts pasargā dzīvnieku ādu pret saules staru iedarbību.[1] Tomēr to biezās ādas ārējais slānis ir relatīvi plāns, un ārpus ūdens nīlzirgi ātri dehidrējas.[3]

Nīlzirgiem ir gari gan priekšzobi, gan ilkņi, tomēr pēdējie ir garāki un lielāki. Turklāt ilkņi tiem aug visu mūžu. Lai arī nīlzirgi un ziloņi nav tuvi radinieki, to apakšžokļa ilkņiem ir līdzīgas īpašības. Tie ir gari, izliekti un abu dzimtu dzīvnieki ilkņus lieto savstarpējām cīņām. Dzerokļi ir piemēroti, lai sakošļātu dažādus augus. Lielajiem priekšzobiem barošanās procesā nav tikpat kā nekādas nozīmes, tie tāpat kā ilkņi paredzēti cīņai. Zāli tie plūc ar lielajām, muskuļotajām lūpām.[1]

Uzvedība un barība

labot šo sadaļu
 
Nīlzirgi ir labi peldētāji

Nīlzirgu dzimtas sugas ir sociāli dzīvnieki, kas veido barus līdz 40 indivīdiem. Tie lielāko laiku pavada ūdenī un kā ūdens dzīvnieki tie ir lieliski peldētāji. Zem ūdens tie spēj sasniegt ievērojamu ātrumu.[2] Nīlzirgi ūdenī tikpat kā nebarojas, bet tikai atpūšas, ūdensaugus tie ēd ļoti maz. Nīlzirgi tāpat kā citi pārnadži pamatā barojas ar zāli, kas aug ūdenstilpju krastos. Baroties tie dodas nakts laikā, lai izvairītos no saules staru iedarbības uz ādas.[1] Barojoties tie pārvietojas pa krastu vairākus kilometrus prom no tās vietas, kur dienā ir atpūtušies. Reizēm nīlzirgi izbradā labības laukus.[2] Pundurnīlzirgi ir mazāk sociāli kā nīlzirgi, un pamatā uzturas mežainos apvidos.[2]

Klasifikācija mūsdienās dzīvojošām sugām

labot šo sadaļu
  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 «Nīlzirgs». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 13. novembrī. Skatīts: 2011. gada 22. februārī.
  2. 2,0 2,1 2,2 2,3 2,4 2,5 Family Hippopotamidae
  3. Laws, Richard (1984). Macdonald, D.. ed. The Encyclopedia of Mammals. New York: Facts on File. pp. 506–511. ISBN 0-87196-871-1.

Ārējās saites

labot šo sadaļu