Atvērt galveno izvēlni

Taurenes pagasts ir Vecpiebalgas novada teritoriālā vienība. Pagasta centrs atrodas Taurenē. Robežojās ar Dzērbenes, Zosēnu, Vecpiebalgas, Kaives, Skujenes un Vaives pagastiem.

Taurenes pagasts
Taurenes pagasts LocMap.png
Taurenes pagasta ģerbonis
Ģerbonis
Novads: Vecpiebalgas novads
Centrs: Taurene
Platība: 102,4 km2
Iedzīvotāji (2016): 882[1]
Blīvums: 8.6 iedz./km2
Mājaslapa: www.vecpiebalga.lv
Vēsturiskie nosaukumi
vācu: Nötkenshof
krievu: Неткенская
Taurenes pagasts Vikikrātuvē

DabaLabot

VēstureLabot

Taurene jeb Tauru novads ir atdalījies no senākā Dzērbenes novada. Zināms, ka 1426. gadā Rīgas arhibīskaps Hennings šo novadu ar nosaukumu Gerslau piešķīris savam vasalim Johanam Frogtam. Poļu-zviedru kara (1600-1629) laikā šeit atradusies muiža, kas piederējusi Netkenam (Nethen, Noetken), no kā vēlāk esot atvasināts Nēķina muižas nosaukums. Pēc dzimtbūšanas atcelšanas 19. gs. pirmajā pusē uz Nēķina muižas (Nötkenshof) zemes izveidojās Nēķenes pagasts . 1856. gadā par muižas īpašnieku kļuva gvardes leitnants Augusts Joachims fon Panders, viņa pēcnācēja Heinriha fon Pandera vadībā 1880. gados pēc Rīgas arhitekta Reinholda Šmēlinga projekta uzbūvēja muižas kungu māju.[2] 1920. gada agrārās reformas laikā Nēķina muižu sadalīja 72 vienībās 1150 ha kopplatībā, Lodes muižu (Lodenhof) sadalīja 38 vienībās (785 ha), bet Gustu muižu 25 vienībās (616 ha). Pagasta teritorijā ietilpa arī daļa no agrākās Dzērbenes mācītājmuižas (109 ha) un Dzērbenes muižas (70 ha).[3]

1925. gadā Nēķenes pagastu pārdēvēja par Taurenes pagastu. 1935. gadā pagasta platība bija 81,7 km² un tajā bija 1303 iedzīvotāji.[4] 1945. gadā pagastā izveidoja Taurenes un Brežģa ciema padomes. 1954. gadā Taurenes ciemam pievienoja Brežģa ciemu. 1968. gadā padomju saimniecības "Dzērbene" teritoriju iekļāva Dzērbenes ciemā. 1975. gadā Taurenes ciemam pievienoja daļu Sērmūkšu ciema. 1990. gadā ciemu pārdēvēja par pagastu.[5] 2009. gadā pagastu kā administratīvu teritoriju iekļāva Vecpiebalgas novadā.

Nēķena jeb Nēķina muižas kungu māja celta neorenesanses stilā, līdz 1922. gadam piederēja Panderu dzimtai. 1905. gada revolūcijas laikā muiža netika nodedzināta, jo pretī stājušies Nēķena zemnieki un kalpi.[nepieciešama atsauce] Vēlāk šeit atradusies kara tiesa un cietums.

PieminekļiLabot

Valsts nozīmesLabot

  • Apšu (Lodes) luterāņu baznīca[6]
  • Lībiešu apmetne
  • Lejas Lībiešu senkapi (Akmeņkalns)
  • Lejstupu pilskalns
  • Nēķina senkapi
  • Bānūžu pilskalns

Vietējas nozīmesLabot

  • Silenieku pilskalns
  • Bānūžu Svētavots - kulta vieta

IedzīvotājiLabot

Apdzīvotās vietasLabot

Andrēni, Bānūži, Brežģis, Jērūži, Krustakrogs, Lodesmuiža, Ļūdi, Mežrijas, Ramdoti, Runtes, Taurene.

Ievērojamas personībasLabot

  • Kārlis Bormanis (1877—1958) — latviešu skolotājs, kultūras darbinieks, kordiriģents, mācību grāmatu autors.
  • Ernests Felsbergs (1866—1928) — mākslas vēsturnieks, Tērbatas Universitātes un Latvijas Universitātes profesors, pirmais Latvijas Universitātes rektora pienākumu izpildītājs (1920—1922) un rektors (1922—1923) dzimis Nēķena pagasta "Pīkāņu" mežsarga mājās.

SaimniecībaLabot

TransportsLabot

Izglītība un kultūraLabot

AtsaucesLabot

  1. http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/statistika/IRD2016/ISPV_Pasvaldibas_iedzivotaju_skaits_pagasti.pdf
  2. vidzeme.com
  3. Latviešu konversācijas vārdnīcas XXI. sējuma 42 265 - 42 267 slejas
  4. V.Salnais, A. Maldups. Pagastu apraksti (Pēc 1935. gada tautas skaitīšanas materiāliem). Valsts statistikas pārvalde. Rīga: 1935.
  5. Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
  6. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija. Valsts aizsargājamo nekustamo kultūras pieminekļu saraksts