Turava
Turava (baltkrievu: Тураў) jeb Turova (krievu: Туров) ir pilsēta Baltkrievijā, Gomeļas apgabala rietumos, Žitkaviču rajonā pie Pripetes upes.
Turava | |||
---|---|---|---|
Тураў/Туров | |||
![]() Turavas iela | |||
| |||
Koordinātas: 52°04′05″N 27°44′06″E / 52.06806°N 27.73500°EKoordinātas: 52°04′05″N 27°44′06″E / 52.06806°N 27.73500°E | |||
Valsts |
![]() | ||
Apgabals | Gomeļas apgabals | ||
Rajons | Žitkaviču rajons | ||
Rakstos | 980 | ||
Pilsētas tiesības | 2004 | ||
Iedzīvotāji (2022)[1] | |||
• kopā | 2 738 | ||
Laika josla | EET (UTC+3) | ||
![]() |
VēstureLabot
Turava (Turova) ir viena no Baltkrievijas senākajām pilsētām. Rakstos pirmoreiz minēta Pagājušo gadu vēsturē 980. gadā un bija dregoviču politiskais centrs. 11. gadsimtā šeit tika radīts Turavas evaņģēlijs — vecākā zināmā grāmata, kas radīta Baltkrievijas teritorijā. 12./13. gadsimtā Turava bija Turovas kņazistes politiskais centrs. 1230. gadā Turava cieta zemestrīcē. 14. gadsimta pirmajā pusē Turava iekļāvās Lietuvas Lielkņazistes sastāvā. Vairākkārtēji nopostīta, tā pamazām zaudēja savu lomu. Pievienota Krievijas Impērijai pēc Polijas otrās dalīšanas 1793. gadā. 19. gadsimta beigās vairāk nekā puse no Turavas iedzīvotājiem bija ebreji. Otrā pasaules kara laikā no 1941. gada vasara līdz 1944. gada 5. jūlijam Turava atradās vācu okupācijā. 1991. gadā, sabrūkot PSRS, Turava kļuva par neatkarīgās Baltkrievijas pilsētu. 2004. gadā tai tika piešķirtas pilsētas tiesības.
CilvēkiLabot
Turava ir garīdznieka Turavas Kirila (Кірыла Тураўскі, 1130—1182) un Kijivas lielkņaza Mstislava Vladimiroviča (Мьстиславъ Володимеричь, 1076—1132) dzimtā pilsēta.
Ārējās saitesLabot
- Turava vietnē "Baltkrievijas globuss" Archived 2017. gada 7. augustā, Wayback Machine vietnē. (krieviski)
- ↑ Iedzīvotāju skaits uz 2022. gada 1. janvāri un vidējais ikgadējais iedzīvotāju skaits 2021. gadā Baltkrievijas Republikā apgabalos, rajonos, pilsētās un pilsētciematos..