Piesārņojums
Vides piesārņojums ir jebkādas vielas (cietvielas, šķidruma vai gāzes) vai enerģijas formas (piemēram, karstuma, skaņas vai radioaktivitātes) kaitējums videi, apdraudot tajā esošo organismu veselību un dzīvību. Galvenais piesārņojuma klasifikācijas veids ir pēc vides — gaisa piesārņojums, ūdens piesārņojums un sauszemes piesārņojums. Mūsdienu sabiedrībā ļoti aktuāls ir skaņas piesārņojums, gaismas piesārņojums un plastmasas piesārņojums.
Pēc Blacksmith Institute veiktā pētījuma par pasaulē piesārņotāko vietu ir atzīta Ukrainas pilsēta Čornobiļa, kur 1986. gada 26. aprīlī notika Čornobiļas AES katastrofa.[1] Otrajā vietā ir ierindota Krievijas pilsēta Dzeržinska,[1] kas ir atzīta par Krievijas ķīmisko produktu ražošanas centru. Vēl nesenā pagātnē Dzeržinska bija ķīmisko ieroču ražošanas vieta.
Piesārņojuma veidi
labot šo sadaļu- Bioloģiskais piesārņojums ir videi svešu sugu savairošanās noteiktā ekosistēmā, kā rezultātā mainās vides kvalitāte. Bioloģisko piesārņojumu rada dzīvi organismi. Piemēram, svešzemju augi un dzīvnieki, nokļūstot savvaļā, bieži vien izmaina dzīves apstākļus ekosistēmās. Šādu sugu savairošanās var notikt gan dabiskā, gan cilvēka darbības rezultātā. 1948. gadā Latvijā no Krievijas taigas ieveda jenotsuņus un sākumā tos saudzēja un aizliedza medīt. Šie dzīvnieki strauji savairojās un ievērojami samazināja zemu ligzdojošo putnu skaitu, jo barojās ar tiem. Turklāt kopā ar jenotsuņiem pie mums ieceļoja taigas ērces, kas pārnēsā bīstamu slimību — ērču encefalītu. Arī Sosnovska latvānis ir suga, kas kādreiz tika izmantota kā lopbarības augs, bet vēlāk pārgāja savvaļā. Sosnovska latvānis Latvijas ekosistēmā nav vēlams, jo tas plaši izplatās, nomāc un iznīcina dabiskajām ekosistēmām raksturīgos augus. Šim latvānim ir dziļa sakņu sistēma, tādēļ no tā atbrīvoties ir gandrīz vai neiespējams. Tā sula rada cilvēkam bīstamus apdegumus. Bioloģisko piesārņojumu rada arī dažādu slimību izraisītāji, piemēram, gripas vīrusi, kas pārceļo no valsts uz valsti un izraisa iedzīvotāju masveida saslimšanu, īpaši — lielajās pilsētās. Gripas vīruss izplatās pa gaisu, tāpēc gripas epidēmijas laikā jāizvairās no lielveikalu un citu sabiedrisku vietu apmeklēšanas. Katra slimnieka pienākums ir palikt mājās un ārstēties, lai neaplipinātu citus cilvēkus.
- Fizikālais piesārņojums ir starojuma vai trokšņa radīts piesārņojums, kas nelabvēlīgi ietekmē vides kvalitāti.[2]
- Ķīmiskais piesārņojums ir mākslīgi iegūtu kaitīgu vielu radīts piesārņojums, kas nelabvēlīgi ietekmē ekosistēmas. Pie šādām kaitīgām vielām pieder naftas produkti, dažādi neorganiskie sāļi u.c.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 «The Top 10 Worst Polluted Places on Earth» (angliski). environment.about.com. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011-11-01. Skatīts: 2011-10-25.
- ↑ Izzini pasauli! Dabaszinības 6. klasei. Zvaigzne ABC, 2007. 160. lpp.
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Piesārņojums.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Mūsdienu Ukrainas enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Zinātniskās fantastikas enciklopēdijas raksts (angliski)
- lazio merda Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
- LR likums par piesārņojumu
- Par piesārņojumu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) mājaslapā
- Vides SOS Valsts vides dienesta mobilā lietotne ziņošanai par vides piesārņojumu
 | Šis ar vidi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |