Kviešu ģints

graudzāļu dzimtas ģints
Šis raksts ir par graudzāļu dzimtas ģinti. Par labību un graudiem skatīt rakstu kvieši.

Kvieši (Triticum) ir graudzāļu dzimtas ģints, kas ir plaši kultivēta labība visā pasaulē. Tie ir vieni no visvairāk audzētajiem kultūraugiem; vairāk tiek audzētas tikai cukurniedres, kukurūza un rīsi.[1] Kvieši ir plaša patēriņa pārtikas produkts. No tiem izgatavo miltus, no kuriem savukārt cep maizes produktus: cepumus, kūkas, brokastu pārslas, makaronus un tā tālāk. No kviešiem fermentācijas procesā iegūst arī alu, degvīnu un pat biodegvielu. Kviešus var izmantot arī kā lopbarību, bet no kviešu salmiem veido ēku jumtus.

Kvieši
Triticum
Kvieši
Klasifikācija
ValstsAugi (Plantae)
NodalījumsSegsēkļi (Magnoliophyta)
KlaseViendīgļlapji (Liliopsida)
RindaGraudzāļu rinda (Poales)
DzimtaGraudzāļu dzimta (Poaceae)
ApakšdzimtaPooideae
CiltsKviešu cilts (Triticeae)
ĢintsKvieši (Triticum)
Sinonīmi
  • Crithodium
  • Deina
  • Frumentum
  • Gigachilon
  • Nivieria
  • Spelta
Kvieši Vikikrātuvē

Kviešu sistemātika labot šo sadaļu

Kviešu ģintī ietilpst no 20 līdz 27 sugām. Vissenākā kviešu suga Triticum boeoticum, kas aug savvaļā Dienvidrietumāzijā, ir diploīda (2n=14). Tiek uzskatīts, ka uzsākot kviešu kultivēšanu, izveidojušies viengraudkvieši (Triticum monococcum), kuriem hibridizējoties ar nezināmu diploīdu Triticum sp. endoreduplikācijas rezultātā izveidojās allotetraploīdie angļu jeb turgidumkvieši (Triticum turgidum) (2n=28). Notiekot turgidumkviešu hibridizācijai ar Triticum tauschii (2n=14), izveidojušies mūsdienās visplašāk kultivētie alloheksaploīdie mīkstie kvieši (Triticum aestivum).

Mīkstie kvieši labot šo sadaļu

Mīkstie kvieši (Triticum aestivum L.) ir viens no senākajiem un visvairāk audzētajiem pārtikas kultūraugiem. Pasaulē šobrīd tiek audzētas apmēram 4500 mīksto kviešu šķirnes, taču aizvien notiek darbs pie jaunu šķirņu izveides, kas ir vairāk piemērotas biotiskā un abiotiskā stresa apstākļiem, augstāku ražību un graudu kvalitāti.

Atsauces labot šo sadaļu

  1. «Wheat» (angliski). faostat.fao.org. Skatīts: 2013-01-07.

Ārējās saites labot šo sadaļu