Melngalvas ķauķis
Melngalvas ķauķis (Sylvia atricapilla) ir maza auguma ķauķu dzimtas (Sylviidae) dziedātājputns, kas ligzdo Eiropā, Āzijas rietumos un Ziemeļāfrikā, ziemo Eiropas rietumos, Āfrikas centrālās daļas rietumos un austrumos.[1] Rietumeiropas un Ziemeļāfrikas populācijas ir nometnieki. Melngalvas ķauķim ir piecas pasugas.[2]
| Melngalvas ķauķis Sylvia atricapilla (Linnaeus, 1758) | |
|---|---|
 Tēviņš | |
 Mātīte | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Putni (Aves) |
| Kārta | Zvirbuļveidīgie (Passeriformes) |
| Apakškārta | Dziedātājputni (Passeri) |
| Dzimta | Ķauķu dzimta (Sylviidae) |
| Ģints | Ķauķi (Sylvia) |
| Suga | Melngalvas ķauķis (Sylvia atricapilla) |
| Izplatība | |
 Ligzdošanas areāls
Nometnieku areāls
Ziemošanas areāls
| |
 Melngalvas ķauķis Vikikrātuvē | |
Izplatība
labot šo sadaļu
_Joven_(6837017300).jpg)
Melngalvas ķauķis izplatīts Eirāzijā no Atlantijas okeāna salām līdz Rietumsibīrijai un Centrālāzijai, arī Ziemeļāfrikas ziemeļrietumos, Turcijā, Aizkaukāzā un vietām Tuvajos Austrumos. Ziemo Rietumeiropā, Vidusjūras reģionā un Āfrikā.[3]
Latvijā
labot šo sadaļuLatvijā melngalvas ķauķis ir parasts un izplatīts ligzdotājs. Rudenī aizceļo uz ziemošanas vietām, tomēr zināmi arī vairāki novērojumi decembrī un janvārī, viens dokumentēts ziemošanas gadījums ir novērots Liepājā. Latvijā sastopama nominālpasuga Sylvia atricapilla atricapilla.[3][4] Pēdējos gados populācijai vērojams mērens pieaugums.[5]
Izskats
labot šo sadaļuMelngalvas ķauķis ir viens no lielākajiem ķauķiem ar garu asti un gariem, smailiem spārniem.[6] Ķermeņa garums 11—15 cm, spārnu plētums 15—17 cm, svars 8,5—31 g.[6][7][8]
Melngalvas ķauķim ir raksturīgs dzimumu dimorfisms. Tēviņa galvas virspuse un piere ir melna, koši kontrastējot ar salīdzinoši gaišāko ķermeņa apspalvojumu. Mugurpuse brūnpelēka, apakšpuse gaiša, gandrīz balta. Mātītes galvas virspuse un piere ir sarkanbrūna, kā arī ķermeņa apspalvojums kopumā ir ar rudu tonējumu. Acis brūnas. Knābis un kājas tumši pelēkas. Jaunie putni līdzīgi mātītei, bet to galvas virsa ir mazāk koša un ķermeņa apspalvojums smilšu brūns, ne tik sārts.[6][7] Jau pirmajā rudenī, daļēji mainot apspalvojumu, jaunajiem tēviņiem uz galvas sāk parādīties pirmās melnās spalvas.[7]
Melngalvas ķauķa pasugas savstarpēji atšķiras ar nelielām krāsu variācijām. Atlantijas okeāna salās sastopama arī melnā morfa, kuras tēviņam melna ir ne tikai galvas virsa, bet tumša ir visa galva, pazode un krūtis. Mugura tumši brūna, bet pavēdere sarkanbrūna. Toties mātīte ir viscauri tumši brūna.[6]
Uzvedība
labot šo sadaļuUzturas ikvienā apmežotā teritorijā, priekšroku dodot veciem platlapu un jauktu koku mežiem ar biezu pamežu. Sastopami arī krūmainās pļavās, apdzīvotās vietās, dārzos, parkos un skujkoku mežos.[1] Barību meklē krūmos, dažreiz koku lapotnē (līdz 20 m augstumam), kur uzknābā kukaiņus no zariem un lapām, reizēm kukaiņus ķer arī lidojumā. Ziemas periodā mēdz apmeklēt putnu barotavas.[6][8]
Fakts, ka cilvēki ziemas periodā baro putnus, ir mainījis melngalvas ķauķa migrācijas ieradumus. Piemēram, Lielbritānijā arvien biežāk šie putni nevis lido uz Spānijas dienvidiem, bet pārziemo ligzdošanas areālā. Tādējādi šajā reģionā strauji pieaug sugas populācija.[6]
Barība
labot šo sadaļu
Lizgdošanas sezonā barojas galvenokārt ar kukaiņiem un citiem bezmugurkaulniekiem, piemēram, viendienītēm, spārēm, sienāžiem, naktstauriņiem, vabolēm, zirnekļiem, gliemežiem un sliekām. Pārējā laikā barojas galvenokārt ar augļiem un ogām. Mazākas ogas tiek norītas veselas, bet lielāki augļi saknābāti. Melngalvas ķauķis barojas arī ar ziedputekšņiem un nektāru.[6]
Ligzdošana
labot šo sadaļuLigzdošanas sezona, atkarībā no izplatības regiona, sākas aprīlī vai maijā un beidzas augustā. Atlantijas okeāna salās sezona sākas augustā un beidzas novembrī.[6] Ligzda tiek būvēta krūmos, nelielos kokos, reizēm garos zālaugos vai vīteņaugos. Kausveida ligzda būvēta no sausas zāles, lapām, smalkām saknītēm un zariņiem, zirnekļu tīkliem, no iekšpuses izklāta ar smalkāku zāli, saknītēm un matiem. Sienas un ligzdas pamatne mēdz būt plānas un caurspīdīgas.[1][6][8] Ligzdošanas areālā pirmais ierodas tēviņš un, gaidot mātīti, uzsāk būvēt vairākas ligzdas. Vēlāk tiek izmantot tikai viena no tām, kuru āpris pabeidz kopīgi, vai arī, ja mātīte nevienu ligzdu nepieņem, tiek būvēta pilnīgi jauna ligzda.[6]
Dējumā ir 2—7 olas. Inkubācijas periods ilgst 10—16 dienas. Perē un par mazuliem rūpējas abi vecāki. Jaunie putni izlido 10—15 dienu vecumā. Vecāki turpina rūpēties par tiem papildu 2—3 nedēļas.[1][6][8] Melngalvas ķauķis var sasniegt 11 gadu vecumu.[6]
Sistemātika
labot šo sadaļuMelngalvas ķauķim ir 5 pasugas:[2]
- Sylvia atricapilla atricapilla — nominālpasuga, ligzdo no Eiropas rietumiem līdz Sibīrijas dienvidrietumiem un Kazahstānas ziemeļiem;
- Sylvia atricapilla dammholzi — ligzdo no Turcijas austrumiem līdz Irānas ziemeļiem;
- Sylvia atricapilla gularis — ligzdo Kaboverde un Azoru salās;
- Sylvia atricapilla heineken — ligzdo Pireneju pussalas rietumos un dienvidos, Ziemeļāfrikas rietumos, Madeirā un Kanāriju salās;
- Sylvia atricapilla pauluccii — ligzdo Vidusjūras krastos, sākot ar Spānijas austrumiem un beidzot ar Itālijas dienvidiem, arī Ziemeļāfrikas centrālās daļas krastos.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 IUCN: Sylvia atricapilla
- ↑ 2,0 2,1 World Bird List: Sylviid babblers, parrotbills & white-eyes, 2020
- ↑ 3,0 3,1 «Ornitofaunistika: Melngalvas ķauķis Sylvia atricapilla». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 26. februārī. Skatīts: 2017. gada 11. oktobrī. Arhivēts 2018. gada 26. februārī, Wayback Machine vietnē.
- ↑ Janvārī novērotas četras jaunas ziemai neierastas putnu sugas
- ↑ «Lauku putnu populācijas indeksa monitorings». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 28. februārī. Skatīts: 2017. gada 11. oktobrī.
- ↑ 6,00 6,01 6,02 6,03 6,04 6,05 6,06 6,07 6,08 6,09 6,10 6,11 «ARKive: Blackcap (Sylvia atricapilla)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 25. decembrī. Skatīts: 2017. gada 11. oktobrī. Arhivēts 2017. gada 25. decembrī, Wayback Machine vietnē.
- ↑ 7,0 7,1 7,2 Nature Gate: Blackcap
- ↑ 8,0 8,1 8,2 8,3 «Planet of Birds: Blackcap (Sylvia atricapilla)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 13. jūlijā. Skatīts: 2017. gada 11. oktobrī.