Medvežju salas

Medvežju salas vai Lāču salas[2] (krievu: Медвежьи острова, jakutu: Эһэлээх арыылар) ir neapdzīvotu salu grupa Krievijas Federācijas galējos ziemeļos Austrumsibīrijas jūrā. Administratīvi ietilpst Sahas Republikas Ņižņekolimskas ulusā.

Medvežju salas
Medvežju salas
Četirjohstolbovojas sala ar kigiļahiem
Medvežju salas (Jakutija)
Medvežju salas
Medvežju salas
Medvežju salas (Krievija)
Medvežju salas
Medvežju salas
Medvežju salas (Āzija)
Medvežju salas
Medvežju salas
Ģeogrāfija
Izvietojums Austrumsibīrijas jūra
Koordinātas 70°52′N 161°26′E / 70.867°N 161.433°E / 70.867; 161.433Koordinātas: 70°52′N 161°26′E / 70.867°N 161.433°E / 70.867; 161.433
Salu skaits 6
Platība 140[1] km²
Garums 80 km
Augstākais kalns Šapka
273 m
Administrācija
Karogs: Krievija Krievija
Federācijas subjekts Sahas republika
Medvežju salas Vikikrātuvē

ĢeogrāfijaLabot

Salas izvietojušās Austrumsibīrijas jūras dienvidos, 35 km platais Kolimas šaurums tās šķir no kontinenta krasta. Stiepjas 80 km garumā rietumu—austrumu virzienā. Salu grupā ietilpst sešas salas — Krestovska (70 km²), Ļeontjeva sala (32 km²), Četirjohstolbovoja (16 km²), Puškarjova sala (12 km²), Lisova sala (3 km²) un Andrejeva sala (0,4 km²). Salas veidotas galvenokārt no granīta un māla slānekļa. Krasti galvenokārt klinšaini, vietām zemi un pārpurvoti. Augstākais punkts ir Šapkas kalns (273 m vjl) Krestovskas salā. Salās valda arktiskais klimats, dominē akmeņainas tundras ainava.[3] 2014. gadā salās izveidots dabas liegums,Заповедная Россия. Медвежьи острова kurš 2020. gadā reorganizēts par 815 568,35 ha lielu Medvežju salu valsts dabas rezervātu, kurš ietver arhipelāga salas un teritoriju kontinenta piekrastē. Cita starpā rezervāts paredzēts polārlāču vairošanās vietu aizsardzībai.[4]

VēstureLabot

Salas pirmais no eiropiešiem apmeklēja kazaks Jakovs Permjakovs, kurš 1710. gadā kuģoja no Ļenas uz Kolimu. 1740. gadā salas sasniedza Dmitrija Lapteva ekspedīcija. Pirmo detālo salu karti 1769. gadā sastādīja ģeodēzisti Ivans Ļeontjevs, Ivan Lisovs un Aleksejs Puškarjovs, kuru vārdos nosauktas 3 no 6 arhipelāga salām.

Četirjohstolbovoja salā kopš 1933. gada darbojas Četirjohstolbovojas polārstacija,[5] vēlāk turpat ierīkotas arī aviācijas un kuģniecības radionavigācijas stacijas.

AtsaucesLabot

Ārējās saitesLabot