Medvežju salas
Medvežju salas vai Lāču salas[2] (krievu: Медвежьи острова, jakutu: Эһэлээх арыылар) ir neapdzīvotu salu grupa Krievijas Federācijas galējos ziemeļos Austrumsibīrijas jūrā. Administratīvi ietilpst Sahas Republikas Ņižņekolimskas ulusā.
Medvežju salas | |
---|---|
Četirjohstolbovojas sala ar kigiļahiem | |
Ģeogrāfija | |
Izvietojums | Austrumsibīrijas jūra |
Koordinātas | 70°52′N 161°26′E / 70.867°N 161.433°EKoordinātas: 70°52′N 161°26′E / 70.867°N 161.433°E |
Salu skaits | 6 |
Platība | 140[1] km² |
Garums | 80 km |
Augstākais kalns |
Šapka 273 m |
Administrācija | |
Krievija | |
Federācijas subjekts | Sahas republika |
Medvežju salas Vikikrātuvē |
Ģeogrāfija
labot šo sadaļuSalas izvietojušās Austrumsibīrijas jūras dienvidos, 35 km platais Kolimas šaurums tās šķir no kontinenta krasta. Stiepjas 80 km garumā rietumu—austrumu virzienā. Salu grupā ietilpst sešas salas — Krestovska (70 km²), Ļeontjeva sala (32 km²), Četirjohstolbovoja (16 km²), Puškarjova sala (12 km²), Lisova sala (3 km²) un Andrejeva sala (0,4 km²). Salas veidotas galvenokārt no granīta un māla slānekļa. Krasti galvenokārt klinšaini, vietām zemi un pārpurvoti. Augstākais punkts ir Šapkas kalns (273 m vjl) Krestovskas salā. Salās valda arktiskais klimats, dominē akmeņainas tundras ainava.[3] 2014. gadā salās izveidots dabas liegums,[4] kurš 2020. gadā reorganizēts par 815 568,35 ha lielu Medvežju salu valsts dabas rezervātu, kurš ietver arhipelāga salas un teritoriju kontinenta piekrastē. Cita starpā rezervāts paredzēts polārlāču vairošanās vietu aizsardzībai.[5] Salas ir to ievērojamākā vairošanās vieta starp Vrangeļa salu un Taimiru.
Vēsture
labot šo sadaļuSalas pirmais no eiropiešiem apmeklēja kazaks Jakovs Permjakovs, kurš 1710. gadā kuģoja no Ļenas uz Kolimu. 1740. gadā salas sasniedza Dmitrija Lapteva ekspedīcija. Pirmo detālo salu karti 1769. gadā sastādīja ģeodēzisti Ivans Ļeontjevs, Ivans Lisovs un Aleksejs Puškarjovs, kuru vārdos nosauktas 3 no 6 arhipelāga salām.
Četirjohstolbovojas salā kopš 1933. gada darbojas Četirjohstolbovojas polārstacija,[6] vēlāk turpat ierīkotas arī aviācijas un kuģniecības radionavigācijas stacijas.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ ООПТ России. Медвежьи острова
- ↑ «Medvežju salas». Ģeogrāfijas vārdnīca Pasaules zemes un tautas. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 1978. 471. lpp.
- ↑ Определение "Медвежьи острова" в Большой Советской Энциклопедии
- ↑ «Заповедная Россия. Медвежьи острова». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 5. martā. Skatīts: 2021. gada 28. februārī.
- ↑ «В ЯКУТИИ СОЗДАН ЗАПОВЕДНИК «МЕДВЕЖЬИ ОСТРОВА»». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 31. janvārī. Skatīts: 2021. gada 28. februārī.
- ↑ Полярная Почта. Четырехстолбовой, остров, МГ-2
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Medvežju salas.
- Водно-болотные угодия России. Медвежьи острова