Krestovska
Krestovska (krievu: Крестовский, jakutu: Крестовскай арыыта) ir neapdzīvota sala Krievijas Federācijas galējos ziemeļos Austrumsibīrijas jūrā, Medvežju salu grupā. Administratīvi ietilpst Sahas Republikas Ņižņekolimskas ulusā. Visa salas teritorija kopš 2020. gada ietilpst Medvežju salu valsts dabas rezervātā. Cita starpā rezervāts paredzēts polārlāču vairošanās vietu aizsardzībai.[1]
| Krestovska | |
|---|---|
 Bāka Krestovskas salā | |
  Krestovska  Krestovska  Krestovska | |
| Ģeogrāfija | |
| Koordinātas | 70°50′N 160°36′E / 70.833°N 160.600°EKoordinātas: 70°50′N 160°36′E / 70.833°N 160.600°E |
| Arhipelāgs | Medvežju salas |
| Platība | 70 km² |
| Garums | 16 km |
| Platums | 1,5—9 km |
| Augstākais kalns |
Šapka 273 m |
| Administrācija | |
 Krievija | |
| Federācijas subjekts | Sahas republika |
Ģeogrāfija labot šo sadaļu
Sala izvietojusies Medvežju salu rietumos, to lielākā sala. Rietumos Kolimas šaurums to atdala no Āzijas krasta, bet Meļehova šaurums austrumos — no Puškarjova un Ļeontjeva salām. Sala veidota galvenokārt no granīta un māla slānekļa. Reljefs paugurains, augstākais punkts ir Šapkas kalns salas dienviddaļā (273 m vjl). Krasti ziemeļos un austrumos klinšaini, stāvi ar līdz pat 40 m augstām kraujām. rietumu un dienvidu krasti lēzeni vai zemi. Salā valda arktiskais klimats, dominē akmeņainas tundras ainava.[2] Mīt polārlāči; salas ir to ievērojamākā vairošanās vieta starp Vrangeļa salu un Taimiru.
Vēsture labot šo sadaļu
Pirmais salu 1740. gadā apmeklēja Dmitrijs Laptevs un nodēvēja to par Svētā Antonija salu (остров Святого Антония), bet šis nosaukums neieviesās. Tagadējo nosaukumu salai piešķīra Ferdinands Vrangelis 1823. gadā pēc salai tuvākā Krestovija zemesraga kontinenta piekrastē.
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ «В ЯКУТИИ СОЗДАН ЗАПОВЕДНИК «МЕДВЕЖЬИ ОСТРОВА»». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 31. janvārī. Skatīts: 2021. gada 28. februārī.
- ↑ Определение "Медвежьи острова" в Большой Советской Энциклопедии