Četirjohstolbovoja (krievu: Четырёхстолбовой, jakutu: Четырёхстолбовой арыыта) ir neapdzīvota sala Krievijas Federācijas galējos ziemeļos Austrumsibīrijas jūrā, Medvežju salu grupā. Administratīvi ietilpst Sahas Republikas Ņižņekolimskas ulusā. Visa salas teritorija kopš 2020. gada ietilpst Medvežju salu valsts dabas rezervātā. Cita starpā rezervāts paredzēts polārlāču vairošanās vietu aizsardzībai.[1]

Četirjohstolbovoja
Četirjohstolbovoja
Kigiļahi Četirjohstolbovojas salā
Četirjohstolbovoja (Jakutija)
Četirjohstolbovoja
Četirjohstolbovoja
Četirjohstolbovoja (Krievija)
Četirjohstolbovoja
Četirjohstolbovoja
Četirjohstolbovoja (Āzija)
Četirjohstolbovoja
Četirjohstolbovoja
Ģeogrāfija
Koordinātas 70°38′02″N 162°22′37″E / 70.63389°N 162.37694°E / 70.63389; 162.37694Koordinātas: 70°38′02″N 162°22′37″E / 70.63389°N 162.37694°E / 70.63389; 162.37694
Arhipelāgs Medvežju salas
Platība 16 km²
Garums 9,8 km
Platums 2,5 km
Augstākais kalns 79 m
Administrācija
Karogs: Krievija Krievija
Federācijas subjekts Sahas republika

Sala izvietojusies Medvežju salu austrumos, to trešā lielākā sala. Austrumos 20 km plats šaurums to atdala no Puškarjova un Ļeontjeva salām. Sala veidota galvenokārt no granīta un māla slānekļa. Reljefs paugurains, augstākais punkts ir 94 m vjl salas vidusdaļā. Ziemeļu krasts klinšains, stāvs, dienvidu krasts — lēzens. Salas rietumu galā Gribokas pussala, ko ar salas pamatdaļu savieno 0,4 km gara augstos viļņos pārplūstoša oļu strēle. Salā valda arktiskais klimats, dominē akmeņainas tundras ainava.[2]

Salu pirmais atklāja kazaks Jakovs Permjakovs 1710. gadā. Tagadējo nosaukumu salai piešķīra Ferdinands Vrangelis 1823. gadā pēc salā tajā laikā bijušajiem četriem akmens stabiem — kigiļahiem, no kuriem mūsdienās palikuši divi. No 1933. līdz 1995. gadam salas austrumu galā darbojās Četirjohstolbovojas polārā meteostacija. Vairāku ekspedīciju laikā salas rietumos un austrumos atklātas vairākas neolīta laikmeta eskimosu kultūras cilvēku apmetņu paliekas.[3][4]

Ārējās saites

labot šo sadaļu