Četirjohstolbovoja
Četirjohstolbovoja (krievu: Четырёхстолбовой, jakutu: Четырёхстолбовой арыыта) ir neapdzīvota sala Krievijas Federācijas galējos ziemeļos Austrumsibīrijas jūrā, Medvežju salu grupā. Administratīvi ietilpst Sahas Republikas Ņižņekolimskas ulusā. Visa salas teritorija kopš 2020. gada ietilpst Medvežju salu valsts dabas rezervātā. Cita starpā rezervāts paredzēts polārlāču vairošanās vietu aizsardzībai.[1]
| Četirjohstolbovoja | |
|---|---|
 Kigiļahi Četirjohstolbovojas salā | |
  Četirjohstolbovoja  Četirjohstolbovoja  Četirjohstolbovoja | |
| Ģeogrāfija | |
| Koordinātas | 70°38′02″N 162°22′37″E / 70.63389°N 162.37694°EKoordinātas: 70°38′02″N 162°22′37″E / 70.63389°N 162.37694°E |
| Arhipelāgs | Medvežju salas |
| Platība | 16 km² |
| Garums | 9,8 km |
| Platums | 2,5 km |
| Augstākais kalns | 79 m |
| Administrācija | |
 Krievija | |
| Federācijas subjekts | Sahas republika |
Ģeogrāfija
labot šo sadaļuSala izvietojusies Medvežju salu austrumos, to trešā lielākā sala. Austrumos 20 km plats šaurums to atdala no Puškarjova un Ļeontjeva salām. Sala veidota galvenokārt no granīta un māla slānekļa. Reljefs paugurains, augstākais punkts ir 94 m vjl salas vidusdaļā. Ziemeļu krasts klinšains, stāvs, dienvidu krasts — lēzens. Salas rietumu galā Gribokas pussala, ko ar salas pamatdaļu savieno 0,4 km gara augstos viļņos pārplūstoša oļu strēle. Salā valda arktiskais klimats, dominē akmeņainas tundras ainava.[2]
Vēsture
labot šo sadaļuSalu pirmais atklāja kazaks Jakovs Permjakovs 1710. gadā. Tagadējo nosaukumu salai piešķīra Ferdinands Vrangelis 1823. gadā pēc salā tajā laikā bijušajiem četriem akmens stabiem — kigiļahiem, no kuriem mūsdienās palikuši divi. No 1933. līdz 1995. gadam salas austrumu galā darbojās Četirjohstolbovojas polārā meteostacija. Vairāku ekspedīciju laikā salas rietumos un austrumos atklātas vairākas neolīta laikmeta eskimosu kultūras cilvēku apmetņu paliekas.[3][4]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «В ЯКУТИИ СОЗДАН ЗАПОВЕДНИК «МЕДВЕЖЬИ ОСТРОВА»». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 31. janvārī. Skatīts: 2021. gada 1. martā.
- ↑ Определение "Медвежьи острова" в Большой Советской Энциклопедии
- ↑ Загадка древних поселений на медвежьих островах (Иванов Юрий Андреевич, Чикачев Алексей Гаврилович)
- ↑ Перечень выявленных объектов археологического наследия, расположенных на территории Республики Саха (Якутия)[novecojusi saite]
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Портрет моря: Восточно-Сибирское Arhivēts 2020. gada 28. oktobrī, Wayback Machine vietnē.