Mecamora
Mecamora (armēņu: Մեծամոր) ir Armēnijas pilsēta un pašvaldība Armaviras marzē. Tā ir pazīstama ar tās tuvumā esošo Mecamoras atomelektrostaciju, kas ir vienīgā atomelektrostacija Aizkaukāza reģionā. 2011. gada tautas skaitīšanas laikā pilsētā dzīvoja 9191 iedzīvotājs. Saskaņā ar 2016. gada oficiālajām aplēsēm Mecamorā dzīvoja ap 8000 cilvēku.
| Mecamora | |
|---|---|
| pilsēta | |
| Մեծամոր | |
 Mecamora | |
  Mecamora | |
| Koordinātas: 40°08′34″N 44°06′59″E / 40.14278°N 44.11639°EKoordinātas: 40°08′34″N 44°06′59″E / 40.14278°N 44.11639°E | |
| Valsts |
 Armēnija |
| Marze | Armavira |
| Dibināta | 1969 |
| Platība | |
| • Kopējā | 9,12 km2 |
| Augstums | 855 m |
| Iedzīvotāji (2011[1]) | |
| • kopā | 9,191 |
| • blīvums | 1/km² |
 Mecamora Vikikrātuvē | |
Etimoloģija labot šo sadaļu
Pilsētas nosaukums cēlies no netālu esošās Mecamoras upes. Tas sastāv no 2 armēņu vārdiem: mec (armēņu: մեծ — 'liels') un mor (armēņu: մոր — 'mātes'), kas ir vārda mayr (armēņu: մայր — 'māte') ģenitīva vienskaitļa forma. Vārds, visticamāk, attiecas uz Jaunavu Mariju kā Dievmāti.
Vēsture labot šo sadaļu
Mecamoras apdzīvotās vietas celtniecība tika uzsākta 1969. gadā Armēnijas Padomju Sociālistiskās Republikas Hoktemberjana rajonā. Tā galvenokārt tika veidota kā Mecamoras atomelektrostacijas darbinieku dzīvesvieta. Dzīvojamais rajons tika pabeigts 1972. gadā, un tam tika piešķirts pilsētciemata statuss. Pilsētas celtniecību projektēja galvenais arhitekts Martins Mikajeljans, viņam palīdzēja arhitekti G. Hovsepjans un K. Tiraturjans. Sākotnēji, līdz 1972. gadam, tā bija pazīstama kā Armēnijas atomelektrostacijas dzīvojamais rajons, bet pēc tam tika pārdēvēta par Mecamoru tuvējās upes vārdā.
Atomelektrostacijas celtniecība tika uzsākta 1969. gadā. 1. bloks tika nodots ekspluatācijā 1976. gada 22. decembrī, savukārt 2. bloks tika nodots ekspluatācijā 1980. gada 5. janvārī.[2] Tomēr tā tika uz laiku slēgta 1989. gadā pēc 1988. gada Armēnijas zemestrīces iespējamā vides apdraudējuma dēļ. Enerģijas trūkums, ko izraisīja tās slēgšana, piespieda Armēnijas valdību 1993. gadā atjaunot tās darbību. 2. bloka reaktors atkal tika nodots ekspluatācijā 1995. gada 26. oktobrī. Mūsdienās Mecamoras atomelektrostacija saražo 40 % no Armēnijai nepieciešamās enerģijas.[3] No 2003. līdz 2015. gadam tā tika ievērojami modernizēta un pārveidota. Veco reaktoru vietā līdz 2026. gadam plānots būvēt 3. bloku.
Armēnijai iegūstot neatkarību, Mecamora 1995. gada administratīvajā reformā saglabāja savu pilsētciemata statusu un to iekļāva jaunizveidotajā Armaviras apgabalā.
Ģeogrāfija labot šo sadaļu
Mecamora atrodas Armēnijas rietumos, Ararata līdzenumā, vidēji 855 metru augstumā virs jūras līmeņa. Pilsētu ieskauj vīnaudzētavas, un tā atrodas 35 km attālumā uz rietumiem no galvaspilsētas Erevānas un 6 km uz austrumiem no apgabala centra Armaviras. Atomelektrostacija atrodas ap 4 km uz ziemeļiem no pilsētas dzīvojamā rajona.
Pilsētas dzīvojamā zona ir sadalīta 3 rajonos, kur centrālajā rajonā atrodas pilsētas dome, centrālais parks, kultūras nams, pasts, kā arī citas pakalpojumu un pašvaldības ēkas.
Demogrāfija labot šo sadaļu
Mecamoras populācija veidojās 1970. gados no vairākām Armaviras marzes apdzīvotām vietām, cilvēkiem pārceļoties uz pilsētu, lai strādātu atomelektrostacijā. Pašlaik pilsētu galvenokārt apdzīvo armēņi, kā arī nelielas krievu, jezīdu un asīriešu kopienas.
Dominējošā reliģija Mecamorā ir Armēņu apustuliskā baznīca. Pilsētas Svētā Lācara baznīca (celta 2002.—2005. gadā) tika atvērta 2005. gadā, izmantojot ASV dzīvojošo armēņu mecenātu Zavena un Azatuhi Dadekianu ziedojumus. Baznīcu pārvalda Armaviras diecēze, kas atrodas tuvējā Armaviras pilsētā.[4]
Mecamoras iedzīvotāju skaits kopš 1975. gada:
| Gads | 1975. gads | 1981. gads | 1989. gads | 1991. gads | 2001. gads | 2011. gads | 2016. gads |
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Iedzīvotāji | 4450 | 8165 | 11 959 | 11 300 | 9870 | 9191 | 8000 |
Veselības aprūpi nodrošina Mecamoras medicīnas centrs, kas darbojas kopš 1976. gada.
Kultūra labot šo sadaļu
Senās Mecamoras arheoloģiskās atradnes atrodas aptuveni 4 km uz dienvidaustrumiem no pilsētas, netālu no Taronikas ciema. Pamatojoties uz 1965. gadā veiktajiem izrakumiem, apmetne bijusi apdzīvota, sākot no 5. tūkstošgades pirms mūsu ēras līdz mūsu ēras 18. gadsimtam. Tajā atrodas neolīta laika akmens apļi, kas datēti ar aptuveni 5000 gadu p.m.ē.
Pašlaik Mecamoras pilsētā atrodas kultūras nams, publiskā bibliotēka, kā arī mūzikas skola.
Transports labot šo sadaļu
Mecamora atrodas uz automaģistrāles M-5, kas savieno Erevānu un Vagaršapatu austrumos ar Armaviras pilsētu un Armēnijas un Turcijas ziemeļrietumu robežu netālu no Bagaranas ciema. Mecamora ir savienota arī ar apkārtējiem ciemiem, izmantojot reģionālo ceļu tīklu. Transportu starp pilsētu un tuvējām pilsētas apdzīvotām vietām, tostarp galvaspilsētu Erevānu, nodrošina mikroautobusi.
Ekonomika labot šo sadaļu
.jpg){kind=spacer}
Mecamora ir galvenais Armēnijas enerģētikas centrs. Pilsētas ekonomika balstās tikai uz Mecamoras atomelektrostacijas[5] darbību, kas nodrošina 40% no valsts elektroenerģijas (2015. gada dati).
Tā kā pilsēta atrodas auglīgajā Ararata līdzenumā, daudzi tās iedzīvotāji ir iesaistīti lauksaimniecībā. Pilsētu ieskauj vīnogu fermas, kas nodrošina vīna darīšanas nozari pilsētā.
Izglītība labot šo sadaļu
Mecamorā atrodas 2 valsts skolas, kā arī vairāki bērnudārzi. 1972. gadā tika atklāta pirmā skola, kas nosaukta Narekas Svētā Gregora vārdā. Pilsētas otrā skola tika atvērta 1986. gadā un 1996. gadā pārcelta uz jaunu ēku.
Sports labot šo sadaļu
Mecamorā atrodas liels sporta komplekss, kas atvērts 1980. gadā. Tajā ir 2 peldbaseini un iekštelpu sporta halles. Kompleksā atrodas Mecamoras sporta skola, kuru kopš 2008. gada pārvalda pašvaldība, un tajā darbojas futbola, volejbola, basketbola, cīņas sporta, svarcelšanas, kikboksa, karatē un vieglatlētikas jauniešu komandas. Tomēr kopš tā atklāšanas komplekss nekad nav ticis renovēts.
Atsauces labot šo sadaļu
Ārējās saites labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Mecamora.- Mecamoras portāls
- Mecamoras atomelektrostacija