Mežotnes pilskalns
Mežotnes pilskalns (latīņu: castrum Mesiothe) jeb Viestura kalns atrodas Bauskas novadā iepretim Mežotnes centram Lielupes kreisajā krastā. Pēc Livonijas hroniku datiem līdz 1270. gadam šeit atradās zemgaļu Upmales zemes galvenā pils. Pēc tās nopostīšanas Livonijas ordenis pilskalnā uzcēla Mežotnes ordeņa pili aizsardzībai pret lietuviešiem, kas pastāvēja samērā neilgu laiku (ap 1321—1346).
Mežotnes pilskalns un senpilsēta | |
---|---|
Mežotnes pilskalns 1930. gadā no Lielupes puses | |
Citi nosaukumi | Viestura kalns |
Atrašanās vieta | Rundāles pagasts, Bauskas novads, Latvija |
Koordinātas | 56°26′28.86″N 24°2′42.4″E / 56.4413500°N 24.045111°EKoordinātas: 56°26′28.86″N 24°2′42.4″E / 56.4413500°N 24.045111°E |
Veids | Pilskalns un senpilsēta |
Augstums | 16 metri |
Piezīmes | |
Īpašuma tiesības | Pašvaldības īpašums |
Publiska piekļuve | Brīvi pieejams |
Oficiālais nosaukums: Mežotnes pilskalns ar senpilsētu | |
Aizsardzības numurs | 354 |
Vērtības grupa | Valsts nozīmes |
Tipoloģiskā grupa | Arheoloģija |
Iekļaušana aizsardzībā | 1998. gada 15. decembris |
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Mežotnes pilskalns |
Mežotnes pilskalns ar senpilsētu ir atzīts par 2017. gada arheoloģisko pieminekli.[1]
Vēsture
labot šo sadaļuArheoloģisko izrakumu gaitā kultūrslānī atsegtas 10 kārtas, kas apliecina pilskalna apdzīvotību no 9. līdz 13. gadsimtam. 1219. gadā Mežotnes pilī nometināja krustnešu garnizonu, kuram uzbruka Viestarda vadītais zemgaļu karaspēks. 1220. gadā ap 8000 vāciešu, līvu un letgaļu aplenca Mežotnes pili, pēc ilgstošām cīņām to ieņēma, izlaupīja un nodedzināja. 1225. gadā uz Mežotni pārcēla Sēlijas bīskapijas, vēlākās Zemgales bīskapijas administratīvo centru. 1232. gadā Mežotnes pils kļuva par Zemgales bīskapijas prāvesta Heidenrika un kapitula mitekli. 1254. gadā līgumā par Upmales novada dalīšanu Livonijas ordenis ieguva Mežotnes pilskalnu un visas Lielupes kreisā krasta zemes līdz Garajai salai (tagadējai Jelgavai). 1270. gadā senā pils tika nopostīta un pēc sakāves liela daļa senpilsētas iedzīvotāju pārcēlās uz Lietuvas dižkunigaitijas pakļautībā esošajām zemēm. Līdz 1321. gadam Livonijas ordeņa mestrs Gerhards fon Jorke Mežotnes pilskalnā no jauna uzcēla ordeņa pili. 1346. gadā Lietuvas dižkungs Aļģirds ar sacēlušos zemgaļu palīdzību nopostīja Mežotnes pili, kas vairs netika atjaunota. 1567. gadā hercogs Gothards uz ziemeļiem no pilskalna lika uzcelt Mežotnes baznīcu.
Raksturojums
labot šo sadaļuMežotnes pilskalns ierīkots uz 16 m augsta zemes stūra, ko austrumos norobežo Lielupes stāvais krasts un ziemeļos — strautiņa grava. Rietumu un dienvidu pusē pilskalns nocietināts ar diviem vaļņiem un grāvjiem, no kuriem lielākais valnis, 7–8 m augsts un 75 m garš, uzmests plakuma rietumu malā. Otrs valnis puslokā apņem pilskalna pakāji 150 m garumā no dienvidiem un rietumiem. Ieejas vieta pilskalnā vedusi pa rietumu nogāzi. Pilskalna plakums ir iegarens, 40 x 80 m liels. Pilskalna plakumā konstatētais kultūrslānis ir 3—4 metrus biezs.
Lielupes krastā pilskalna dienvidaustrumu nocietinājumu pakājē atrasta senā ostas vieta.
Senpilsēta
labot šo sadaļuZiemeļos, rietumos un dienvidrietumos no pilskalna 11.—13. gadsimtā atradās Mežotnes senpilsēta, kas aizņēma apmēram 13 hektārus. Senpilsētā kultūrslānis ir ļoti intensīvs, dienviddaļā sasniedzot pat 2 metru dziļumu. Dienvidos no senpilsētas atrodas Vīnakalna pilskalns, kurā pēc Bīlenšteina domām atradās 1346. gadā lietuviešu nopostītā ordeņa pils.
Arheoloģiskā izpēte
labot šo sadaļuMežotnes pilskalnu pirmo reizi plašāk aprakstījis Augusts Bīlenšteins 1892. gadā. Atkārtoti arheoloģiskie izrakumi veikti Valdemāra Ģintera (1938—1940, 1942), Emīlijas Brīvkalnes (1948—1949) un Māra Atgāža (1969) vadībā. Nelieli arheoloģiskie izrakumi senpilsētas teritorijā notika arheologa Artūra Tomsona vadībā 2017. gadā.
Attēlu galerija
labot šo sadaļu-
Mežotnes pilskalns (1901)
-
Arheoloģiskie izrakumi Mežotnes pilskalnā (Valdemārs Ģinters, 1939).
-
Mežotnes pilskalns no senpilsētas puses
-
Mežotnes pilskalna plakums
-
Mežotnes pilskalns no Lielupes puses
-
Mežotnes pilskalna 3D modelis
-
Mežotnes pilskalns
-
Mežotnes pilskalns
-
Mežotnes pilskalns
-
Mežotnes pilskalns
-
Mežotnes pilskalns
-
Mežotnes pilskalns
-
Mežotnes pilskalns
-
Mežotnes pilskalns
-
Mežotnes pilskalns
-
Mežotnes senvietu komplekss
-
Mežotnes senvietu komplekss
-
Mežotnes pilskalna 3D modeļa video
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Artūrs Tomsons. «PAR 2017. GADA ARHEOLOĢIJAS PIEMINEKLI IZSLUDINĀTS MEŽOTNES PILSKALNS AR SENPILSĒTU». Latvijas Arheologu biedrība, 2017. gada 31. jūlijā. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 21. februārī. Skatīts: 2017. gada 31. jūlijā.
Ārējās saites
labot šo sadaļu- enciklopedija.lv
- Zemgaļu pilskalni[novecojusi saite]
- Mežotnes pilskalna nocietinājumu sienas rekonstrukcija Arhivēts 2012. gada 5. augustā, Wayback Machine vietnē. (lietuviski)
- www.latvijas-pilskalni.lv