Mežmuižas draudzes novads

Mežmuižas draudzes novads jeb Mežmuižas ķiršpēle[1] (vācu: Kirchspiel Grenzhof) bija administratīva vienība Kurzemes un Zemgales hercogistes Jelgavas virspilskunga iecirkņa Dobeles pilskunga iecirkņa (Hauptmannschaft Doblen), vēlākā Kurzemes guberņas Dobeles apriņķa (1819—1918) sastāvā.

Mežmuižas draudzes novads 1859. gada kartē.
Mežmuižas un Sesavas draudžu novadi 1770. gada kartē.

Tagad bijušā Mežmuižas draudzes novada teritorija atrodas Tērvetes novadā, daļēji Auces, Dobeles un Jelgavas novados.

Mācītājmuižas (pastorāti) Mežmuižas draudzes novadā (1841)Labot

  • Mežmuižas luterāņu baznīca

  • Kalnamuižas baznīca

  • Penkules baznīca (2000)

  • Sniķeres baznīcas drupas (2002)

Mežmuižas draudzes novada muižas (1841)Labot

Atsauce:[1]

Kroņa muižasLabot

Privātās muižasLabot

  • Bukaišu muiža (Fockenhof) un Meža muiža (Grenzhof) ar Kārklu (Karkelhof) un Bierindenes (Davidshof) pusmuižām, Katriņas (Katarinenhof) mežniecību,
  • Blankenfeldes muiža (Blankenfeld) ar Jauno pusmuižu (Neuhof),
  • Vilces muiža (Wilzen) ar Mazvilces (Klein-Wilzen) pusmuižu,
  • Kalnamuiža (Hofzumberge) ar 5 pusmuižām — Jūles muižu (Julianenhof), Bites muižu (Bittenhof), Bīstrummuižu (Bistramshof), Pēterkalnes muižu (Peterberghof) un Ružu muižu (Ruschenhof),
  • Stegulu muiža (Stehgulen).

Attēlu galerijaLabot

  • Mežmuižas pils Augstkalnē

  • Bukaišu muižas kungu māja (pirms 1905)

  • Kalnamuiža (pirms 1930)

  • Blenkenfeldes muižas kalpu māja ar caurbrauktuvi

  • Blenkenfeldes muižas kungu māja

  • Berķenes muiža (2015)

  • Stegules muiža

AtsaucesLabot

  1. ↑ 1,0 1,1 Herbord Karl Friedrich Bienemann von Bienenstamm. Neue geographisch-statistische Beschreibung des kaiserlich-russischen Gouvernements Kurland: Durchgesehen von E. A. Pfingsten - S. 67. G. A. Reyher, 1841. Skatīts: 2020. gada 17. novembris.

Ārējās saitesLabot

Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Mežmuižas_draudzes_novads&oldid=3326473"