Meža stērste
Meža stērste (Emberiza rustica) ir neliela auguma stērstu dzimtas (Emberizidae) dziedātājputns, kas sastopams Eiropā un Āzijā.[1] Ģeogrāfisko variāciju nav.[2]
| Meža stērste Emberiza rustica (Pallas, 1776) | |
|---|---|
 Tēviņš | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Putni (Aves) |
| Kārta | Zvirbuļveidīgie (Passeriformes) |
| Apakškārta | Dziedātājputni (Passeri) |
| Dzimta | Stērstu dzimta (Emberizidae) |
| Ģints | Stērstes (Emberiza) |
| Suga | Meža stērste (Emberiza rustica) |
 Meža stērste Vikikrātuvē | |
Izplatība labot šo sadaļu
Meža stērste ligzdo taigas zonā Skandināvijas ziemeļos, Somijā un Krievijā līdz Kamčatkai. Areāla dienvidu robeža Sibīrijā aptuveni seko 60° ziemeļu paralēlei, taču paplašinās centālajā daļā, ietverot Altaju un Sajānus. Ligzdo arī Sahalīnas ziemeļu daļā un, iespējams, Ķīnas ziemeļaustrumos.
Ziemo Ķīnas ziemeļrietumos, Korejā un Japānā, mazākā skaitā arī Tjanšana piekalnēs Kazahstānas dienvidos un Ķīnas rietumos. Rudens migrācijā regulāri ieceļo rietumu un centrālajā Eiropā, kā arī Tuvajos Austrumos.[1][3]
Latvijā labot šo sadaļu
Meža stērste Latvijā ir reta ieceļotāja un, domājams, ļoti reta ligzdotāja. Bijuši 7 novērojumi, viens no tiem pierādīts ligzdošanas gadījums (1985. gadā).[3]
Izskats labot šo sadaļu
Meža stērste ir neliela auguma stērste. Ķermeņa garums 13—15 cm, spārnu plētums 21—25 cm, svars 15,5—24,3 g.[4][5][6]
Ligzdošanas sezonas laikā tēviņam galva ir melna ar baltām vaigu joslām, platām, baltām uzacīm un baltu pazodi. Uz krūtīm sarkanbrūna josla. Mugura sarkanbrūna bez svītrām, vēders balts, uz saniem sarkanbrūnas svītras. Spārni tumši brūni vai melni, bet spalvām ir gaišas, sarkanbrūnas maliņas. Mātīte un jaunie putni nav tik koši kā tēviņš. Melno spalvu vietā tiem ir brūnas spalvas. Abiem dzimumiem kājas ir sārtas, acis tumši brūnas, knābis brūns ar gaiši sārtu pamatni.[4]
Uzvedība labot šo sadaļu
Meža stērste ir gājputns, kas ligzdo ziemeļu reģiona mežos (egļu un priežu, jaukti ar bērziem, vītoliem un citiem lapu kokiem). Vislabprātāk uzturas mitros zemieņu mežos, kuros aug vītoli un bērzi, skujkoku mežmalās vai upju un bebru slīkšņu krastu krūmos, dumbrājos un sfagnu sūnājos. Meža stērste ligzdo vietās ar pamežu, kuru veido kosas un dažādi krūmi. Ziemā uzturas ne tikai mežos, bet arī atklātākās vietas.[1][6] Migrācijas pārlidojumu veic gan dienā, gan naktī.[4]
Barība labot šo sadaļu
Barojas galvenokārt ar sēklām, bet ligzdošanas sezonā ar kukaiņiem (iecienītas vienādspārnu spāres un dažādspārnu spāres), zirnekļiem un ūdens bezmugurkaulniekiem. Barību meklē uz zemes un krūmos, visbiežāk mitrās, pārpurvotās vietās. Meklējot barību uz zemes, mēdz cilāt un mest sāņus vecās koku lapas.[6]
Ligzdošana labot šo sadaļu
Ligzdošanas sezona ilgst no maija vidus līdz jūnijam vai jūlijam. Ligzda parasti atrodas uz zemes, ļoti bieži kādas ūdenstilpes krastā. Tā noslēpta kuplākā zāļu cerā vai sūnu spilvenā starp koku saknēm. Pār ligzdu parasti liecas krūmu vai koku zari, grīšļu vai garu zālaugu skaras. Reizēm tā atrodas zemā kokā. Ligzda vīta no zāles, grīšļiem, kosām, sūnām, lapām, ķērpjiem un skujām. No iekšpuses izklāta ar smalkākiem stiebriņiem, matiem un reizēm ar spalvām.[1][6]
Dējumā 4—6 olas. Inkubācijas periods ilgst 11—13 dienas. Perē un par mazuļiem rūpējas abi vecāki, lai gan galvenokārt perē mātīte. Jaunie putni ligzdā paliek 7—12 dienas. Pēc tam, kad jaunie putni pamet ligzdu, vecāki turpina par tiem rūpēties papildu 15 dienas, līdz tie sāk lidot.[1][4][6]
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 IUCN: Emberiza rustica
- ↑ World Bird List: Buntings, 2020
- ↑ 3,0 3,1 «Ornitofaunistika: Meža stērste Emberiza rustica». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 26. februārī. Skatīts: 2018. gada 13. februārī. Arhivēts 2018. gada 26. februārī, Wayback Machine vietnē.
- ↑ 4,0 4,1 4,2 4,3 Nature Gate: Rustic Bunting
- ↑ Alive: Rustic Bunting (Emberiza rustica)
- ↑ 6,0 6,1 6,2 6,3 6,4 «Planet of Birds: Rustic Bunting (Emberiza rustica)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 29. janvārī. Skatīts: 2018. gada 13. februārī.