Mazsalacas vidusskola

Mazsalacas vidusskola
Mazsalacas vidusskola
	Mazsalacas vidusskolas ēka Parka 30, Mazsalacā, Valmieras novadā
Atrašanās vieta
	Parka iela 30, Mazsalaca Latvija
Informācija
Skolas tips	vidusskola
Dibināta	1919. gadā
Direktors	Dainis Jurka (p.i.)
Mājaslapa	http://mazsalacasvsk.lv/

Mazsalacas vidusskolā mācības notiek no 1. līdz 12. klasei. Tā atrodas Valmieras novadā.

Vēsture labot šo sadaļu

Pirmsākumi labot šo sadaļu

Mazsalacas draudzes skolas ēkas 19. gadsimtā.

Mazsalacas draudzes skolu nodibināja Zviedru Vidzemes laikā 1685. gadā, tajā mācīja lasīt un skaitīt pātarus un garīgās dziesmas. 19. gadsimta sākumā mācības pārtrauca.^[1] Draudzes skola savu darbību atjaunoja 1826. gadā. 1855. gadā par palīgskolotāju Mazsalacas draudzes skolā sāka strādāt Pēteris Hincenbergs, kurš ierosināja dibināt Mazsalacas Dziedāšanas biedrību. Ar 1871. gadu Mazsalacas tuvumā pretim pareizticīgo baznīcai sāk darboties pareizticīgo draudzes skola. Ap 1890. gadu sāka darbību Marijas Ores vadītā privātā elementārskola, kuru 1900. gadā pārņēma Ādams Rīsbergs, drīz tā kļuva par Vidzemes guberņas uzturētu proģimnāziju.

Pēc Februāra revolūcijas 1917. gada 6. novembrī nodibināja Mazsalacas skolu biedrību, kurā bija Raganas skolas pārzinis A. Laurs, tirgotājs Arnolds Ore, Kalniņš, Rinmanis un Riekstiņš. Par Skolas biedrības vadītājiem tika izvirzīti Arnolds Ore un Gustavs Lielbārdis. Līdz 1918. gada 3. augustam skolas fondam bija savākti 5312 rubļi un tika pieņemts lēmums atvērt skolu 1918./1919. mācību gadā. Vidusskola darbojas pēc vācu okupācijas varas apstiprinātā mācību plāna ar 9 klasēm. Nolēma arī krievu valodai ierādīt attiecīgu stundu skaitu, kā neobligātam mācību priekšmetam. Skolas nauda tika apstiprināta no 1.-3. klasei 50 ostrubļus gadā; no 4.-6. klasei 100 ostrubļus gadā; no 7.-9. klasei 125 ostrubļus gadā.^[1] 1918. gada 10. septembra sēdē par skolas direktoru pieņēma Viklandu ar 4000 marku algu gadā, brīvo dzīvokli ar apkuri un apgaismošanu, un skolotājas K. Medne, Pagelsene, Rikmane un R. Cukura, maksājot gadā 100 markas katrai. 1919. gadā skolas nauda tika paaugstināta līdz 2000 rubļiem gadā.^[1]

Vidusskolas nodibināšana labot šo sadaļu

1918. gada rudenī skola uzsāka mācības agrākās valsts proģimnāzijas telpās (Rīsberga skolā), bet visus 300 skolniekus nevarēja tur novietot. Direktors Arnolds Treimanis, kurš 1919. gada rudenī sācis strādāt par direktoru, pirms tam strādājis Kauņas, Orlas un Smoļenskas ģimnāzijās. Beidzis Pēterburgas vēstures – filoloģijas institūtu. Viņš ierosināja Skolu biedrībai, lai tā pieprasītu valdību piešķirt skolas vajadzībām Valtenbergu muižas centru, kas notika 1924. gadā. Skolu biedrībai tika nodoti Valtenbergu muižas centrs ar nodegušo pili, saimniecības ēkām un parku. Pavisam skolas vajadzībām tika piešķirtas 37 pūrvietas aramzemes ar nosaukumu ”Priedaine”.^[1] 1919. gadā Mazsalacas draudzes skolu pārkārtota par 2. pakāpes pamatskolu. 1933. gadā skolnieki pārnāca mācīties uz Mazsalacas ģimnāziju.^[1]

Valtenberģu muižas ēkā labot šo sadaļu

Valtenberģu muižas ēka, skolas ēka kopš 1932. gada.

Pamatraksts: Valtenberģu muiža

1929. gadā uzsāka muižas kungu mājas pārbūvi skolas vajadzībām, kuru pabeidza 1932. gadā. Pēc Otrā pasaules kara skolnieki muižā atgriezās 1946. gadā. Jumta stāva izmantošanas projekts izstrādāts 1957. gadā. Muiža joprojām tiek izmantota Mazsalacas vidusskolas vajadzībām, kaut arī 1976. gadā turpat netālu uzcelta jaunā skola.^[2]

Skolas biedrība nespēja sagādāt līdzekļus, lai pili restaurēt un izbūvēt skolas vajadzībām, tāpēc direktors Treimanis ierosināja dāvināt šo īpašumu Izglītības ministrijai, lai saņemt līdzekļus no Rīgas. Būvdarbi iesākās 1929. gadā. Tos vadīja Izglītības ministrijas inženieri. Plānu pils atjaunošanai izstrādāja Rīgas pilsētas arhitekts Dreimanis, daudz neievērojot veco iedalījumu. Latvijas valdība pils atjaunošanai izdeva pāri par 200.000 latus. Pārcelšanās uz jaunajām telpām notika no 1932. gada 16. septembra līdz 1933. gada vasarai, kad klases izvietojās visos trīs skolas stāvos.^[1] 1932. gadā Saeimas budžeta komisijas nolēmusi maksu valsts ģimnāzijās paaugstināt no 100 latiem uz 120 latiem gadā.^[1]

Vidusskolas ēka labot šo sadaļu

1975. gada 29. oktobrī sāka celt skolas jauno ēku. 1976. gada 1. septembrī skolēni sāka mācības jaunā ēkā.

Mazsalacas vidusskolas ēka no 1976. līdz 2002. gadam

2001. gadā veica Pasaules bankas finansēto skolas siltināšanas projektu.

Mazsalacas vidusskolas ēka no 2002. gada

2013. gada septembrī Mazsalacas novada pašvaldība noslēdza KPFI (Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta) projektu, ar kura palīdzību ir nosiltināta Mazsalacas vidusskolas sporta zāle, uzstādīti saules kolektori un visā skolā nomainītas apgaismojuma lampas. Pēc KPFI projekta ieviešanas ir uzlaboti Mazsalacas vidusskolas audzēkņu mācību apstākļi, iegūts siltumenerģijas ietaupījums un uzlabots ēkas ārējais izskats, kā arī palielināts tās kalpošanas laiks.

Skolas nosaukumu maiņa labot šo sadaļu

Laika periods	Nosaukums
1919. - 1929.	Mazsalacas skolas biedrības vidusskola
1929. - 1934.	Mazsalacas skolas biedrības ģimnāzija
1924. gada septembris - 1940.	Mazsalacas valsts ģimnāzija
1940. gada jūlijs - 1941. gada jūlijs	Mazsalacas valsts vidusskola
1941. gada oktobris - 1944. gada jūnijs	Mazsalacas valsts ģimnāzija
Kopš 1944. gada oktobra	Mazsalacas vidusskola

Skolas vadītāji labot šo sadaļu

N.p.k	Vārds, Uzvārds	Laiks
1	Jānis Viklands	1918. - 1919.
2	Aleksandrs Freibergs	1919.
3	Arnolds Treimanis	1919. - 1938.
4	Jānis Bērziņš	1938. - 1940., 1941. - 1944.
5	Rūdolfs Dārziņš	1940. - 1941.
6	Jānis Eglītis	1944. - 1946.
7	Jānis Osis	1946. - 1974.
8	Māris Ruberts	1974. - 1980.
9	Mihails Siņicins	1980. - 1989.
10	Guntars Bērziņš	1989. - 1997.
11	Dace Ratniece	1997. - 1998.
12	Inese Bērziņa	1998. - 2011.
13	Zaiga Ivana	No 2011.

Mācību programmas labot šo sadaļu

N.p.k	Mācību programma	Kods	Licences nr.	Licences datums	Licences derīguma termiņš
1	Pirmskolas izglītības programma	01011111	V-2820	31.08.2010.	Nenoteikts laiks
2	Pamatizglītības programma	21011111	V-5428	28.08.2012.	Nenoteikts laiks
3	Pamatizglītības pedagoģiskās korekcijas programma	21011111	V-1797	29.09.2010.	31.07.2017.
4	Speciālās pamatizglītības programma izglītojamajiem ar garīgas attīstības traucējumiem	21015611	V-5091	18.04.2012.	Nenoteikts laiks
5	Speciālās pamatizglītības programma izglītojamiem ar garīgās attīstības traucējumiem	21015811	V-2897	18.04.2012.	Nenoteikts laiks
6	Vispārējas vidējās izglītības vispārizglītojoša virziena programmas	31011011	V-5092	18.04.2012.	Nenoteikts laiks
7	Vispārējās vidējās izglītības matemātikas, dabaszinību un tehnikas virzienu programma	31013011	V-5093	18.04.2012.	Nenoteikts laiks

Sadarbība labot šo sadaļu

Tamsalu ģimnāzija Igaunijā
Sanktpēterburgas 700. vidusskola Krievijā

Simbolika labot šo sadaļu

Karogs labot šo sadaļu

Skolas karogu izšuva 1961. gadā. Uz karoga rakstīts „Mūsu bērnos – mūsu nākamība”. Karoga otrā pusē Latvijas valsts ģerbonis.

Žetons un logo labot šo sadaļu

Žetons ir skolas piederības zīme. Skolas žetoni katru gadu ir savādāki, uz katra žetona ir iniciāļi MV. Teātra izrādes veidošana uz žetonvakaru sākās 1949. gada žetonu vakarā, absolventu salidojuma laikā.

Uz skolas logo attēlota Skaņākalna klints, Salacas upe, skolas nosaukums: Mazsalacas vidusskola.

Interešu izglītība labot šo sadaļu

Deju kolektīvs ‘’Ķipari’’ 2. – 3. klase.
Deju kolektīvs ‘’Oga’’ 6. – 7. klase.
Deju kolektīvs ‘’Oga’’ 8. – 9. klase.
Deju kolektīvs ’’Magone’’ 10. – 12. klase.
Jauktais koris 1. – 4. klase.
Meiteņu koris 5. – 9. klase.
Zēnu ansamblis 5. – 6. klase.
Literārās jaunrades darbnīca.
Teātra – drāmas pulciņš 12. klase.
Teātra – drāmas pulciņš 5. – 9. klase.
Teātra – drāmas pulciņš 1. – 4. klase.
Džeza orķestris.
Mākslas jaunrades pulciņš 1. – 4. klase.
Mākslas jaunrades pulciņš 5. – 12. klase.
Florbols.
VFS 5. – 8. Klašu meitenēm.
VFS 9. – 12. Klašu zēniem, meitenēm.
Futbols.
Netradicionālās sporta spēles.
Slēpošana 1. – 4. klase.
Basketbols.
Vispār attīstošā vingrošana 1. – 4. klase.
Automodelisma pulciņš.
Lidmodelisma pulciņš.
Jaunsargi.
Jauno uzņēmēju pulciņš.

Tradīcijas labot šo sadaļu

Zinību diena.
Dzejas diena.
Miķeļdiena.
Ekskursiju un pārgājienu diena.
Skolotāju diena.
5. un 10. klases skolēnu iesvētības skolā.
Lāpu gājiens Lāčplēša dienā.
18. novembra svētku koncerts.
Drošības diena.
Žetonu vakars.
Projektu nedēļa.
Tikšanās ar skolas absolventiem.
Pašdarbības kolektīvu darba atskaites koncerts veltījums Mātes diena.
Vēsturisko notikumu atceres pasākumi.
Mācību gada pēdējā zvana svētki.
Izlaidumi.
Absolventu salidojumi.

Ievērojami cilvēki, kuri mācījušies skolā labot šo sadaļu

Aivars Žūriņš – ķīmiķis.
Anita Brante – medicīnas zinātņu doktore.
Ansis Epners – kinorežisors.
Atis Sloka – dzejnieks.
Baiba Talce – dzejniece.
Ingūna Lubauva – bērnu kardioloģe.
Jānis Bērziņš – statistikas pārvaldes vadītājs Valmierā.
Aldis Cīrulis - sporta ārsts, Latvijas izlases sporta ārsts
Jānis Valbis – fizikas zinātņu doktors.
Kalvis Zalcmanis – kinooperators.
Kaspars Kārkliņš - aktieris.
Līga Liepiņa – aktrise.
Marta Rudzīte – filoloģe.
Mārtiņš Brūveris – aktieris.
Mārtiņš Sirmais – pavārs.
Milda Pētersone – bioloģijas zinātņu doktore.
Roberts Slotiņš – distanču slēpotājs.
Rolands Beķeris – aktieris.

Literatūra labot šo sadaļu

Zilgalvis, J. Skolas kultūras pieminekļos. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija, 2013
Reinvalds, J. Mazsalaca. Vēsture. Izglītība. Kultūra. SIA Lapa Valmieras tipogrāfijā, 1997
Mitāne, I. Mazsalaca. Apgāds Jumava, 2008

Atsauces labot šo sadaļu

↑ ^1,0 ^1,1 ^1,2 ^1,3 ^1,4 ^1,5 ^1,6 "Mazsalacas vidusskolas vēsture". Mazsalaca senāk un tagad.1907. – 1944. g. III daļa: 3-23.^{[novecojusi saite]}
↑ Skolas kultūras pieminekļos. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija. 2013. 56. lpp.

Ārējās saites labot šo sadaļu

Mazsalacas vidusskolas mājaslapa
Mazsalacas novada mājaslapa
Kocēnu novada Izglītības pārvaldes mājaslapa Arhivēts 2014. gada 19. februārī, Wayback Machine vietnē.

[:0-1] 1,0 ^1,1 ^1,2 ^1,3 ^1,4 ^1,5 ^1,6 "Mazsalacas vidusskolas vēsture". Mazsalaca senāk un tagad.1907. – 1944. g. III daļa: 3-23.^{[novecojusi saite]}

[ReferenceA-2] Skolas kultūras pieminekļos. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija. 2013. 56. lpp.

[1]

[2]