Marta Rudzīte
Marta Rudzīte (dzimusi 1924. gada 4. novembrī, mirusi 1996. gada 19. jūlijā) bija latviešu valodniece, valodas vēsturniece, pedagoģe. Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenā locekle (1992).
| ||||||||||||||
|
Dzīvesgājums
labot šo sadaļuMācījās Mazsalacas ģimnāzijā, pēc tās beigšanas 1944. gadā studēja Latvijas Valsts Pedagoģiskā institūta Latviešu valodas un literatūras fakultātē. Pēc studiju beigām no 1948. līdz 1949. gadam strādāja Cēsu skolotāju institūtā. 1951. gadā sāka strādāt Latvijas Valsts universitātē, kuras aspirantūrā studēja no 1949. līdz 1951. gadam.
Pievērsās dialektoloģijas nozarei, vēlāk — toponīmikai. Pētīja latviešu un somugru, jo īpaši lībiešu, valodu kontaktus. Piedalījās Eiropas valodu atlanta (Atlas Linguarum Europae) izstrādē. No 1972. gada bija LVU profesore, Trešās atmodas laikā darbojās Latvijas PSR Valodu likuma izstrādes komisijā.[1] Vairāku mācību grāmatu līdzautore.[2]
No 1994. gada bija Latvijas Universitātes emeritētā profesore.[1]
Apbalvojumi un pagodinājumi
labot šo sadaļu- Latvijas PSR Nopelniem bagātā zinātnes darbiniece (1984)[1]
- Annas Ābeles balva (1994) par monogrāfiju fonētikas nozarē.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 1,2 Andrejs Bankavs, Ilga Jansone. Valodniecība Latvijā: fakti un biogrāfijas. LU Akadēmiskais apgāds, 2010. 220. lpp. ISBN 978-9984-45-183-1.
- ↑ «Marta Rudzīte». Ailab.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 5. martā. Skatīts: 2015. gada 17. decembrī.
Ārējās saites
labot šo sadaļu- «Marta Rudzīte». livones.net. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 6. martā. Skatīts: 2015. gada 17. decembrī.
- «Marta Rudzīe. Bibliogrāfiskais rādītājs» (.pdf). Latvijas Universitāte. Skatīts: 2015. gada 17. decembrī.
Šī ar Latviju saistītā cilvēka biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |