Mazsalacas draudzes novads
(Pāradresēts no Mazsalacas draudze)
Mazsalacas draudzes novads (vācu: Kirchspiel Salisburg) bija viens no 16 Vidzemes guberņas Valmieras apriņķa (līdz 1783. gadam — Rīgas apriņķa) draudzes novadiem.
Vēsture
labot šo sadaļuDraudzes novads izveidojās Livonijas ordeņa mestram pakļautajā teritorijā, Mazsalacas Sv. Marijas baznīca dokumentos pirmo reizi minēta 1533. gadā. 1582. gadā pilsnovads tika iekļauts Livonijas hercogistes Pērnavas prezidiāta sastāvā. Zviedru Vidzemes laikā ap 1697. gadu baznīca atjaunota. 1861. gadā Valtenberģu muižas īpašnieks Arnolds Fītinghofs sāka iznomāt apbūves gabalus namu celtniecība. 1890. gadā uzcelta pašreizējā Mazsalacas Svētās Annas evaņģēliski luteriskā baznīca.
Muižas
labot šo sadaļuMazsalacas draudzes novadā 1782. un 1826. gadā bija šādas muižas:[1][2]
- Mazsalacas mācītājmuiža (Pastorat Salisburg)
- Mazsalacas muiža (Salisburg mit Idden) jeb Valtenberģu muiža
- Skulberģu muiža (Kolberg)
- Idus muiža (Idwen)
- Pantenes muiža (Panten)
- Sēļu muiža (Sehlen)
- Košķeles muiža (Ostrominsky, Osthof)
- Vecates muiža (Alt-Ottenhof)
- Jaunates muiža (Neu-Ottenhof)
-
Mazsalacas muiža, 1804
-
Mazsalacas mācītājmuiža, 1804
-
Vecates muižas kungu māja (ap 1910)
-
Sēļu muižas kungu māja (2010)
-
Skaņkalnes (Skulberģu) pareizticīgo baznīca (2003)
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Anton Friedrich Büsching. Magazin für die neue Historie und Geographie: IX. Land-rolle des Herzogthums Liefland vom Jahr 1765. Halle : Johann Jacob Curt, 1773. 372. lpp.
- August Wilhelm Hupel. Topographische Nachrichten von Lief- und Ehstland. Dritter und lelzter Band. Riga : zu finden bey Johann Friedrich Hartknoch, 1782. 125–127. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 5. augustā. Skatīts: 2017. gada 12. augustā.
- H. von Bienenstamm. Geographischer Abriß der drei deutschen Ostsee-Provinzen Rußlands, oder der Gouvernemens Ehst-, Liv- und Kurland. Riga : Deubner, 1826. 244–243. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 4. augustā. Skatīts: 2017. gada 12. augustā.
- Heinrich von Hagemeister. Materialien zu einer Geschichte der Landgüter Livlands, Volumes 1. Riga : Eduard Frantzen, 1836. 134–138. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 22. augustā. Skatīts: 2017. gada 12. augustā.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ August Wilhelm Hupel. Topographische Nachrichten von Lief- und Ehstland. Dritter und lelzter Band. Riga : zu finden bey Johann Friedrich Hartknoch, 1782. 125–127. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 5. augustā. Skatīts: 2017. gada 12. augustā.
- ↑ H. von Bienenstamm. Geographischer Abriß der drei deutschen Ostsee-Provinzen Rußlands, oder der Gouvernemens Ehst-, Liv- und Kurland. Riga : Deubner, 1826. 244–243. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 4. augustā. Skatīts: 2017. gada 12. augustā.