Ansis Epners

kinorežisors

Ansis Epners (dzimis 1937. gada 26. oktobrī Rīgā, miris 2003. gada 2. aprīlī Rīgā)[1] bija latviešu kinorežisors, mākslas zinātņu maģistrs, nopelniem bagātais mākslas darbinieks un Latvijas Kultūras akadēmijas pasniedzējs.[2] 1977. gadā dibinātā kinofestivāla balvas nosaukuma idejas autors, balva nosaukta aizbildņa un pārcēlāja Lielā Kristapa vārdā.[3]

Ansis Epners
Ansis Epners
Dzimis 1937. gada 26. oktobrī
Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija
Miris 2003. gada 2. aprīlī (65 gadu vecumā)
Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija
Nodarbošanās kinorežisors

Epners piedzima Rīgā, Latvijas armijas virsnieka ģimenē. Anša tēvs miris izsūtījumā Noriļskā.[4] 1957. gadā beidzis Mazsalacas vidusskolu,[5][6] 1962. gadā absolvējis Latvijas Valsts Universitātes Vēstures un filozofijas fakultāti. 1971. gadā beidzis Augstākos režisoru kursus Maskavā.[1] 1962. gadā Ansis Epners kļuva par Latvijas Televīzijas redaktoru, līdz 1968. gadā pameta šo posteni.[1] Pēc tam kļuva par Rīgas Kinostudijas režisoru (līdz 1991. gadam).[1] 1991. gadā režisors kļuva par kino un video studijas AVE vadītāju.[1] Laikā no 1993. līdz 1997. gadam viņš bija Latvijas Kinoproducentu asociācijas prezidents.[1]

Visvairāk režisējis dokumentālās filmas, tai skaitā par vairākiem sportistiem, piemēram, Artūru Irbi ("Irbe: cilvēks un maska" — 1996), Mihailu Tālu ("Mihails Tāls. Pēc divdesmit gadiem" — 1980). Uzņēma kinožurnālus "Latvijas hronika", "Māksla", "Sporta apskats", "Padomju Latvija". Atveidoja nelielas lomas filmās "Pēdējā reportāža" (Dzidra Ritenberga, 1986), "Piejūras klimats" (Rolands Kalniņš, 1974), "Pieskāriens" (Rostislavs Gorjajevs, 1973).[7]

Lielā Kristapa balvu saņēmušas vairākas Anša Epnera režisētās filmas: "Četri meklē miljonu" kā labākā dokumentālā filma 1979. gadā, kinohroniku balva un diploms par filmu "Labas gribas spēles" 1986. gadā, dokumentālfilma "Es esmu latvietis" atzīta par labāko 1990. gadā, mākslas filma "Būris" — Alberta Bela psiholoģiskā romāna ekranizācija, saņēmusi labākās filmas balvu 1993. gadā, labākais dokumentālā kino operatora darbs ar filmu "No Everesta līdz paradīzei" 2000. gadā.[8]

2002. gadā apbalvots ar ceturtās šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.[1] 2003. gadā izdota viņa sarakstītā "Anša ceļa grāmata" ar ceļojumu stāstiem, dzeju un dažādiem foto materiāliem.[9] Mākslinieks apbedīts otrajos Lielajos Meža kapos.[10]

Filmogrāfija

labot šo sadaļu
  • 1969. "Latvijas augļu konservi"
  • 1970. "Dzīvs" (Skolotājs Arnolds Cīrulis)
  • 1971. "Lidojums naktī"
  • 1971. "Rīga akmenī un bronzā"
  • 1972. "Spāru laiks"
  • 1972. "Oškalna stunda"
  • 1973. "Gājiens ar zirdziņu"
  • 1973. "Atzīšanās" (TTT, stāsta Dzintra Grundmane)
  • 1974. "Vīru spēle" (Rīgas Dinamo hokeja komanda)
  • 1974. "Ugunszīme"
  • 1975. "Kristapa mazdēls" (Ārsts Manfrēds Essi-Ezings)
  • 1975. "Vienība"
  • 1976. "Brāļi Kaudzītes"
  • 1976. "Nostāsti"
  • 1976. "Roberts Eihe"
  • 1977. "Namiņš uz riteņiem"
  • 1978. "Sergejs Eizenšteins. Priekšvārds"
  • 1978. "Sergejs Eizenšteins. Post scriptum"
  • 1979. "Četri meklē miljonu"
  • 1980. "Mihails Tāls. Pēc divdesmit gadiem"
  • 1980. "Lielvārdes josta"
  • 1980. "Sasaukšanās"
  • 1981. "Emīls Dārziņš"
  • 1981. "Krustsolis"
  • 1983. "Asinsaina" (Atskurbtuves nakts dzīve)
  • 1983. "Atbalss"
  • 1983. "Latvija manas mājas"
  • 1984. "Monumente" (Johans Kristaps Broce)
  • 1984. "Aiziet!"
  • 1984. "Vēstules sievietei"
  • 1985. "Virsdiriģenti"
  • 1986. "Labas gribas spēles"
  • 1986. "Rēriha miera karogs"
  • 1987. "Izlūkbrauciens"
  • 1988. "Vārti"
  • 1989. "Disidents"
  • 1990. "Es esmu latvietis"
  • 1990. "Skrejošais Orfejs"
  • 1991. "An-moks"
  • 1992. "Līdz Albervilai 0,02 sekundes"
  • 1992. "Māja kā ideja"
  • 1993. "Būris"
  • 1994. "Irbe: cilvēks un maska"
  • 1995. "Klusā nedēļa ar Tālu"
  • 1995. "Esmu dzimis Rīgā"
  • 1996. "Kam skan zvans?"
  • 1997. "Spēles ar akmeņiem"
  • 1998. "No Everesta līdz paradīzei"
  • 1999. "Džambo, Kilimandžaro!"
  • 1999. "Meksikā kopā ar Andrés el Letón"
  • 1999. "Pilsētas dominante"
  • 2000. "Austrālijas sirdsakmens"
  • 2000. "Cilvēks no soliņa"
  • 2000. "Kalnietis no Cielēniem"
  • 2000. "Latvijas šķēpi"
  • 2001. "800 tosti Rīgai"
  • 2001. "Atvadas no Klaidoņa"
  • 2002. "Dalai Lama. Latvija"

Kinožurnāli

labot šo sadaļu

Padomju Latvija

labot šo sadaļu
  • 1971. "PSRS Sporta filmu festivāls Rīgā" (Padomju Latvija Nr.2)
  • 1975. "Tilti" (Padomju Latvija Nr.17)
  • 1985. Māksla Nr.3 — scenārija autors

Sporta apskats

labot šo sadaļu
  • 1969. "Maratons" (Sporta apskats Nr.3)
  • 1971. "Rīgas Dinamo hokejisti, PSRS čempionāts daiļslidošanā" (Sporta apskats Nr.1)
  • 1972. "Skolēnu sports, olimpiādes kandidāti" (Sporta apskats Nr.2)
  • 1972. "TTT atkal Eiropas kauss, šaha simultānspēlē Aivars Ģipslis un Mihails Tāls, Latvijas klinšu kāpēju čempionāts" (Sporta apskats Nr.2)
  • 1972. "Baltijas regate, PSRS čempionāts riteņbraukšanā trekā" (Sporta apskats Nr.3)

Latvijas hronika

labot šo sadaļu
  • 1991. — Latvijas hronika Nr.11
  • 1991. — Latvijas hronika Nr.22
  • 1991. — Latvijas hronika Nr.23
  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 1,6 Latvijas enciklopēdija. 2. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2003. 437. lpp. ISBN 9984-9482-2-6.
  2. Dita Rietuma. «Cilvēks orķestris». diena.lv, 2001. Skatīts: 2016. gada 24. decembrī.
  3. «Lielā Kristapa balvas vēsture.». irir.lv. Skatīts: 2024. gada 8. jūlijā.
  4. «Miris kinorežisors Ansis Epners.». tvnet.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 7. martā. Skatīts: 2015. gada 13. martā.
  5. «Mūžībā aizgājis Ansis Epners». Diena.lv. Skatīts: 2012. gada 5. jūlijā.
  6. «Miris Ansis Epners». Delfi.lv. Skatīts: 2012. gada 5. jūlijā.
  7. «Ansis Epners.». nekropole.info. Skatīts: 2015. gada 9. martā.
  8. Kristīne Giluce. «Filmu festivāls “Lielais Kristaps”.». ir.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 25. martā. Skatīts: 2015. gada 9. martā.
  9. Kalvis Zalcmanis. «Ansis Epners ‘Anša ceļa grāmata’». delfi.lv. Skatīts: 2024. gada 8. jūlijā.
  10. «Kinoteātrī "K.Suns" notiks Anša Epnera filmu seansi.». tvnet.lv. Skatīts: 2024. gada 8. jūlijā.

Ārējās saites

labot šo sadaļu