Ansis Epners
Ansis Epners (dzimis 1937. gada 26. oktobrī Rīgā, miris 2003. gada 2. aprīlī Rīgā)[1] bija latviešu kinorežisors. A. Epners ir mākslas zinātņu maģistrs, Nopelniem bagātais mākslas darbinieks, Latvijas Kultūras akadēmijas pasniedzējs.[2] Viņam pieder ideja 1977. gadā dibinātā kinofestivāla balvu nosaukt aizbildņa un pārcēlāja Lielā Kristapa vārdā.[3]
Ansis Epners | |
---|---|
![]() | |
Dzimis |
1937. gada 26. oktobrī![]() |
Miris |
2003. gada 2. aprīlī (65 gadu vecumā)![]() |
Nodarbošanās | Kinorežisors |
Biogrāfija Labot
Epners ir dzimis Rīgā, Latvijas armijas virsnieka ģimenē. Anša tēvs miris izsūtījumā Noriļskā.[4] 1957. gadā beidzis Mazsalacas vidusskolu,[5][6] 1962. gadā absolvējis Latvijas Valsts Universitātes Vēstures un filozofijas fakultāti, tāpat 1971. gadā beidzis Augstākos režisoru kursus Maskavā.[1] 1962. gadā A. Epners kļuva par Latvijas Televīzijas redaktoru, līdz 1968. gadā pameta šo posteni.[1] Pēc tam kļuva par Rīgas Kinostudijas režisoru (līdz 1991. gadam).[1] 1991. gadā režisors kļuva par kino un video studijas AVE vadītāju.[1] Laikā no 1993. līdz 1997. gadam viņš bija Latvijas Kinoproducentu asociācijas prezidents.[1]
Visvairāk režisējis dokumentālās filmas, tai skaitā par vairākiem sportistiem, piemēram, Artūru Irbi ("Irbe: cilvēks un maska" — 1996), Mihailu Tālu ("Mihails Tāls. Pēc divdesmit gadiem" — 1980). Uzņēma kinožurnālus "Latvijas hronika", "Māksla", "Sporta apskats", "Padomju Latvija". Atveidoja nelielas lomas filmās "Pēdējā reportāža" (Dzidra Ritenberga, 1986), "Piejūras klimats" (Rolands Kalniņš, 1974), "Pieskāriens" (Rostislavs Gorjajevs, 1973).[7]
Lielā Kristapa balvu ir saņēmušas vairākas A. Epnera režisētās filmas: "Četri meklē miljonu" kā labākā dokumentālā filma 1979. gadā, kinohroniku balva un diploms par filmu "Labas gribas spēles" 1986. gadā, dokumentālfilma "Es esmu latvietis " atzīta par labāko 1990. gadā, mākslas filma "Būris" - Alberta Bela psiholoģiskā romāna ekranizācija, ir saņēmusi labākās filmas balvu 1993. gadā, labākais dokumentālā kino operatora darbs ar filmu "No Everesta līdz paradīzei" 2000. gadā.[8]
2002. gadā ticis apbalvots ar ceturtās šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.[1] 2003. gadā tika izdota viņa sarakstītā «Anša ceļa grāmata» ar ceļojumu stāstiem, dzeju un dažādiem foto materiāliem.[9] Mākslinieks ir apbedīts otrajos Lielajos Meža kapos.[10]
Filmogrāfija Labot
Filmas Labot
|
|
Kinožurnāli Labot
Padomju Latvija Labot
- 1971. "PSRS Sporta filmu festivāls Rīgā" (Padomju Latvija Nr.2)
- 1975. "Tilti" (Padomju Latvija Nr.17)
Māksla Labot
- 1985. Māksla Nr.3 - scenārija autors
Sporta apskats Labot
- 1969. "Maratons" (Sporta apskats Nr.3)
- 1971. "Rīgas Dinamo hokejisti, PSRS čempionāts daiļslidošanā" (Sporta apskats Nr.1)
- 1972. "Skolēnu sports, olimpiādes kandidāti" (Sporta apskats Nr.2)
- 1972. "TTT atkal Eiropas kauss, šaha simultānspēlē Aivars Ģipslis un Mihails Tāls, Latvijas klinšu kāpēju čempionāts" (Sporta apskats Nr.2)
- 1972. "Baltijas regate, PSRS čempionāts riteņbraukšanā trekā" (Sporta apskats Nr.3)
Latvijas hronika Labot
- 1991. - Latvijas hronika Nr.11
- 1991. - Latvijas hronika Nr.22
- 1991. - Latvijas hronika Nr.23
Atsauces Labot
- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 1,6 Latvijas enciklopēdija. 2. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2003. 437. lpp. ISBN 9984-9482-2-6.
- ↑ Dita Rietuma. «Cilvēks orķestris». diena.lv, 2001. Skatīts: 2016. gada 24. decembrī.
- ↑ «Lielā Kristapa balvas vēsture.». irir.lv. Skatīts: 2015. gada 13. martā.[novecojusi saite]
- ↑ «Miris kinorežisors Ansis Epners.». tvnet.lv. Skatīts: 2015. gada 13. martā.
- ↑ «Mūžībā aizgājis Ansis Epners». Diena.lv. Skatīts: 2012. gada 5. jūlijā.
- ↑ «Miris Ansis Epners». Delfi.lv. Skatīts: 2012. gada 5. jūlijā.
- ↑ «Ansis Epners.». nekropole.info. Skatīts: 2015. gada 9. martā.
- ↑ Kristīne Giluce. «Filmu festivāls “Lielais Kristaps”.». ir.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 25. martā. Skatīts: 2015. gada 9. martā.
- ↑ Kalvis Zalcmanis. «Ansis Epners «Anša ceļa grāmata».». tvnet.lv. Skatīts: 2015. gada 13. martā.[novecojusi saite]
- ↑ «Kinoteātrī "K.Suns" notiks Anša Epnera filmu seansi.». tvnet.lv. Skatīts: 2015. gada 13. martā.
Ārējās saites Labot
- IMDb profils (angliski)
Šī ar Latviju saistītā cilvēka biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
Šī režisora biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |