Mauretānija
Mauretānija (latīņu: Mauretania) bija vēsturisks reģions Āfrikas ziemeļrietumos, kas senajos laikos aptvēra mūsdienu Marokas ziemeļdaļu un Alžīrijas ziemeļrietumdaļu no Vidusjūras piekrastes līdz Atlasa kalniem, ko galvenokārt apdzīvoja dažādas berberu ciltis, kuras senie romieši dēvēja par mauriem.[1]
Vēsture
labot šo sadaļuSenajai Romai izplešoties, Mauretānijas teritorija kļuva par Romas impērijas vasaļvalsti, bet 44. gadā to tieši iekļāva impērijā kā provinci. Imperators Klaudijs to sadalīja divās atsevišķās provincēs Cēzarejas Mauretānijā (Mauretania Caesariensis, galvaspilsēta Cēzareja, tagad Čerčela) un Tingisas Mauretānijā (Mauretania Tingitana, galvaspilsēta Tingisa, tagad Tanžera). No Mauretānijas vārda cēlies mauru nosaukums. Mauretāniju nevajadzētu jaukt ar mūsdienu Mauritāniju, kas atrodas citur.
Skatīt arī
labot šo sadaļu- Magriba — reģions Ziemeļāfrikā
- Mauri — vēsturisks nosaukums berberu ciltīm
- Mauritānija — valsts mūsdienu Rietumāfrikā
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Mauretania». britannica.com. Encyclopaedia Britannica. Skatīts: 2020. gada 23. oktobris.
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Mauretānija.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Pasaules vēstures enciklopēdijas raksts (angliski)
Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
Šis ar Senajiem laikiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |