Osvalds Glāznieks

Osvalds Glāznieks (1891–1947) bija latviešu teātra aktieris un režisors. Maskavas latviešu teātra "Skatuve" dibinātājs.

Osvalds Glāznieks kā Rīgas Drāmas teātra aktieris (1942).

Dzīvesgājums

Maskavas latviešu teātra "Skatuve" režisors Ādolfs Vanadziņš (vidū) un aktieri Augusts Krūmiņš, Kārlis Krūmiņš, Osvalds Glāznieks (pedagogs), Elza Miške (pirms 1938).

Dzimis 1891. gada 5. maijā Sesavas pagasta "Lieležos" galdnieka Teodora Glāznieka ģimenē. Mācījās Jelgavā, tad pārcēlās uz dzīvi Pēterburgā, kur 1911. gadā sāka spēlēt labdarības biedrības teātrī. Pēc Pirmā pasaules kara no 1919. gada studēja aktiermākslu armēņu izcelsmes režisora Jevgeņija Vahtangova (1883–1922) vadītajā Maskavas drāmas studijā, pēc tam bija Vahtangova teātra aktieris un režisors, no 1924. gada teātra direktors. Nomainīga savu uzvārdu uz "Glazunovs" (Освальд Федорович Глазунов). Līdztekus bija režisors un pedagogs Maskavā dibinātajā latviešu teātra studijā "Skatuve" (1919–1938). NKVD "Latviešu operācijas" laikā viņam izdevās izvairīties no apcietināšanas, kaut arī gandrīz visus latviešu teātra darbiniekus 3. februārī nošāva Butovas poligonā.

Otrā pasaules kara laikā Vērmahta uzbrukuma laikā Maskavai Glāznieks (Glazunovs) 1941. gada oktobrī palika savā Istras vasarnīcā un nokļuva vācu okupācijas zonā. Vēlāk viņš kopā ar sievu, dēlu, sievas vecākiem, sievas māsu un viņas meitu pārcēlās uz Latviju. 1942. gada 27. martā PSRS Augstākās tiesa Glāzniekam aizmuguriski piesprieda nāvessodu. 1942. un 1943. gadā Osvalds Glāznieks spēlēja lomas Jelgavas teātrī un Rīgas Drāmas teātrī. Pēc Rīgas okupācijas 1944. gada oktobrī Osvaldu Glāznieku, viņa sievu, sievas vecāku un sievas māsu arestēja, deportēja uz Maskavu un ieslodzīja Butirku cietumā. 1945. gada 4. augustā viņam piesprieda 10 gadu iesodzījumu Gulaga nometnē, ieceļot par Maskavas apgabala Gulaga ieslodzīto ansambļa (ансамбль заключенных Управления Исправительных лагерей Московской области) vadītāju.

1947. gada 16. marta vakarā viņš gāja bojā, visticamāk, inscinētā dzelzceļa katastrofā, kad netālu no Beskudņikovas filtrācijas nometnes Maskavā (лагерное отделение № 3 проверочно-фильтрационного лагеря (ПФЛ) № 0334.) kravas mašīna ar ieslodzītajiem māksliniekiem pārbrauktuvē apstājās uz sliedēm, bet sliežu pretējā pusē barjera aizvērās. Šoferis atstāja automašīnu un pieprasīja atvērt barjeru, bet pārbrauktuves dežurante pieprasīja, lai viņš steidzami nobrauc mašīnu no sliedēm, jo tuvojas ātrvilciens. Kamēr viņi strīdējās, ātrvilciens pilnā ātrumā ietriecās kravas automašīnā, nogalinot lielāko daļu no kravas kastē esošajiem.