Maratons

Maratons ir vieglatlētikas disciplīna — skriešana 42,195 kilometrus garā distancē, ko parasti skrien ārpus stadiona pa ielām un citiem ceļiem. Šī sporta skriešanas disciplīna ir izveidojusies, balstoties uz leģendu par Senās Grieķijas kareivi Feidipīdu (Φειδιππίδης), kurš noskrēja no Maratonas līdz Atēnām (tik garu distanci, cik pašlaik ir maratona oficiālais garums), lai paziņotu par grieķu uzvaru Maratonas kaujā.

Pasaules rekords maratonā vīriešiem ir 2.00:35 un pieder Kelvinam Kiptumam no Kenijas, uzstādīts 2023. gada 8. oktobrī Čikāgas maratonā,^[1] labojot Eliudam Kipčogem piederošo iepriekšējo rekordu. E. Kipčogem pieder visu laiku visātrākais maratonskrējiens (1.59:40, uzstādīts 2019. gada 12. oktobrī), kas gan nekļuva par pasaules rekordu, jo sacensības netika rīkotas atbilstoši IAAF noteikumiem.

Pasaules rekordu maratonā sievietēm 2023. gada 24. septembrī Berlīnes maratonā uzstādīja Tigista Asefa no Etiopijas, un tas ir 2.11:53. Gan šis, gan iepriekšējais pasaules rekords maratonā sievietēm tika uzstādīts uzreiz ar ievērojumu rezultāta uzlabojumu. Divi iepriekšējie pasaules rekordi bija 2.14:04, ko 2019. gada 13. oktobrī Čikāgas maratonā uzstādīja Kenijas skrējēja Bridžida Kosgei, un 2.15:25, kas piederēja Polai Redklifai no Lielbritānijas un netika labots 16 gadus un 183 dienas. Pasaules rekords skrējienā, kurā piedalās tikai sievietes, ir 2.16:16, ko 2024. gada 21. aprīlī Londonā uzstādīja Kenijas skrējēja Peresa Džepčirčira.^[2]

Latvijas rekords maratonā vīriešiem ir 2.14:23 un to 2017. gada 14. maijā Rīgas maratonā uzstādīja Valērijs Žolnerovičs. Latvijas rekords maratonā sievietēm ir 2:22:56 un tā īpašniece ir Jeļena Prokopčuka, uzstādīts Osakā, 2005. gada 30. janvārī.

Katru gadu pasaulē notiek ap 500 maratoniem.^{[nepieciešama atsauce]}

Maratonu vēsture Latvijā

Pirmo reizi Latvijas sportisti maratona distancē startēja 1912. gada Stokholmas olimpiskajās spēlēs, bet pirmās maratona sacensības Latvijā norisinājās 15 gadus vēlāk Liepājā. Maratona skriešanas popularitāte pieauga 20. gadsimta 70. gados, ziedu laikos sasniedzot 80. gadu nogalē. Tautasdziesmas maratons (1988—1990) Atmodas laikā pulcēja jau vairākus tūkstošus skrējēju, no kuriem 250 — 300 finišēja 42 km distancē.

Pirmais Rīgas maratona starta šāviens pie Brīvības pieminekļa atskanēja 1991. gada 27. jūlijā, šis maratons tika dēvēts par Rīgas Starptautisko maratonu. Maratona dalībniekiem tika nodrošinātas ievērojamas naudas balvas (1000 vācu markas pirmo vietu ieguvējiem), gan vimpelis un tiem laikiem eksotiskais auglis — banāns — finišā.

Maratoni tikuši rīkoti arī Gulbenē, Daugavpilī, Ugālē, Kuldīgā, Rojā, Jelgavā, Viļakā, Ēdolē, Jūrmalā, Stučkā (tagadējā Aizkrauklē), Viesienā, Olainē, Ozolniekos, Skrundā, Priekulē, Ikšķilē, Pastendē, Ogrē, Madonā, Ventspilī un, protams, Rīgā.^[3]

Maratona skriešanas popularitāte gadu laikā Latvijā ir augusi, 2019. gada Rīgas maratonā maratona distanci finišēja 1887 dalībnieki.

Visu laiku labāko rezultātu īpašnieki

Vīriešiem

	Rezultāts	Atlēts	Valsts	Vieta	Datums
1.	2.00:35	Kelvins Kiptums	Kenija	Čikāga	08.10.2023.
2	2.01:09	Eliuds Kipčoge	Kenija	Berlīne	25.09.2022.
3.	2.01:41	Kenenisa Bekele	Etiopija	Berlīne	29.09.2019.
4.	2.01:48	Sisajs Lemma	Etiopija	Valensija	03.12.2023.
5.	2.02:48	Birhanu Legese	Etiopija	Berlīne	29.09.2019.
6.	2.02:55	Mosinets Geremevs	Etiopija	Londona	28.04.2019.
7.	2.02:57	Deniss Kipruto-Kimeto	Kenija	Berlīne	28.09.2014.