Maratonas kauja (grieķu: Μάχη τοῦ Μαραθῶνος) bija viena no lielākajām sauszemes kaujām Grieķu—persiešu karu laikā, kas norisinājās 490. gada p.m.ē. 12. septembrī pie Maratonas pilsētas (uz ziemeļaustrumiem no Atēnām).

Maratonas kauja
Daļa no Grieķu—persiešu kariem

Maratonas kaujas vieta mūsdienās
Datums490. gada p.m.ē. 12. septembris
Vieta
Pie Maratonas pilsētas (ZA no Atēnām)
38°07′05″N 23°58′42″E / 38.118056°N 23.978333°E / 38.118056; 23.978333Koordinātas: 38°07′05″N 23°58′42″E / 38.118056°N 23.978333°E / 38.118056; 23.978333
Iznākums Persiešu sakāve
Komandieri un līderi
Miltiāds (jaunākais) Datīds 
Artaferns
Spēks
9000—10 000 atēniešu
1000 platajieši
20 000 persiešu
Zaudējumi
192 kritušie 6400 kritušie
Maratonas kauja (Grieķija)
Maratonas kauja
Vieta starp Grieķija
Maratonas kauja (Eiropa)
Maratonas kauja
Vieta starp Grieķija

Ap 500. gadu p.m.ē sākās Grieķu—persiešu karš, kas ilga līdz pat 479. gadam p.m.ē.[1] Iepriekš grieķi bija kolonizējuši Mazāzijas rietumdaļu un tai blakus esošās salas. Šīs teritorijas grieķi sauca par Joniju.

Pieaugot Persijas impērijas spēkam, tā pakāpeniski ieņēma Joniju, pakļaujot tur dzīvojošos grieķus. 500. gadā p.m.ē. jonieši uzsāka neveiksmīgu sacelšanos, kas ilga līdz 494. gadam p.m.ē.[1] Atēnu un Eretrijas pilsētas sacelšanās laikā nosūtīja joniešiem palīgā savus spēkus, kas kļuva par iemeslu vēlākajam persiešu karagājienam pret joniešu sabiedrotajiem Balkānu pussalā. No 492. līdz 490. gadam p.m.ē. persieši iekaroja daļu no Balkānu pussalas ziemeļiem — Trāķiju un Maķedoniju. 490. gadā p.m.ē. persieši iebruka Eritrejā, kuru tie nopostīja un iedzīvotājus aizdzina trimdā.[1] Nākamais mērķis bija otra joniešu sabiedrotā — Atēnu pilsēta.

490. gada p.m.ē. 12. septembrī Ziemeļaustrumos no Atēnām notikās Maratonas kauja, kurā piedalījās aptuveni 11 tūkstoši grieķu un 20 tūkstoši persiešu.[2] Šī kauja notikās kalnu pārejā netālu no jūras. Grieķus pārstāvēja spēki no Atēnām un Platajas. Miltiāda (jaunākā) vadībā grieķi pēc centrā esošo spēku sadursmes ar persiešiem izvirzīja uz priekšu labo un kreiso flangu, kas ļāva ielenkt persiešus, un tā rezultātā arī sakaut tos. Persieši šajā kaujā zaudēja aptuveni 6400 karavīrus, kamēr grieķi zaudēja vien 192 kritušos.[2] Atlikušie persiešu spēki tika sasēdināti kuģos un kopā ar floti atgriezās Mazāzijā.[1]

Šī kauja bija nozīmīga ar to, ka pirmo reizi grieķiem izdevās sakaut persiešu karaspēku. Atēnas, no kuras nāca lielākā daļa grieķu karavīru, kas piedalījās šajā kaujā, pēc tās sāka veidoties par politisko lielvaru.[1]

Atsauces labot šo sadaļu

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 H.Kinders, V.Hilgemenis. Pasaules vēstures atlants (I daļa), Rīga: Zvaigzne ABC, 2004. gads, 57. lpp.
  2. 2,0 2,1 Latvijas padomju enciklopēdija. 6. sējums. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 434. lpp.

Ārējās saites labot šo sadaļu