Eliuds Kipčoge
Eliuds Kipčoge (angļu: Eliud Kipchoge, dzimis 1984. gada 5. novembrī) ir Kenijas vieglatlēts, garo distanču skrējējs. 2018. gadā viņš uzstādīja pasaules rekordu maratonā (2.01:39). 2022. gada Berlīnes maratonā vēlreiz to laboja (2.01:09). 2023. gada oktobrī rerordu pārspēja Kelvins Kiptums. 2016. gada olimpiskajās spēlēs E. Kipčoge kļuva par olimpisko čempionu šajā distancē, ko spēja atkārtot 2021. gadā Tokijā, 2020. gada olipmisko spēļu maratona sacensībās. E. Kipčoge ir arī divu olimpisko un divu pasaules čempionāta medaļu īpašnieks 5000 m distancē. 2019. gada oktobrī viņš kļuva par pirmo cilvēku, kas maratona distanci veicis ātrāk par 2 stundām, skrējienā, kura formāts neļāva rezultātu reģistrēt kā pasaules rekordu.
 Eliuds Kipčoge 2015. gadā | ||||||||||||||||||||||||||||||||
| Personas dati | ||||||||||||||||||||||||||||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Dzimis |
1984. gada 5. novembrī Kapsisijva, Nandi, Kenija | |||||||||||||||||||||||||||||||
| Pārstāvētā valsts |
Kenija | |||||||||||||||||||||||||||||||
| Profesionālā informācija | ||||||||||||||||||||||||||||||||
| Sporta veids | vieglatlētika | |||||||||||||||||||||||||||||||
| Disciplīna | maratons, garās distances | |||||||||||||||||||||||||||||||
| Personiskie rekordi | ||||||||||||||||||||||||||||||||
| 5000 m | 12:46,53 | |||||||||||||||||||||||||||||||
| 10 000 m | 26:49,02 | |||||||||||||||||||||||||||||||
| pusmaratons | 59:25 | |||||||||||||||||||||||||||||||
| maratons | 2.01:09 | |||||||||||||||||||||||||||||||
|
Medaļas
| ||||||||||||||||||||||||||||||||
Karjera
labot šo sadaļu2001. gadā 16 gadu vecumā E. Kipčoge sāka trenēties pie Patrika Sanga, olimpiskā medaļnieka 3000 m šķēršļu skrējienā.
Pirmais ievērojamākais sasniegums viņa karjerā bija pasaules junioru čempiona tituls krosa skrējienā 2003. gadā. Šajā pašā gadā laboja pasaules rekordu junioriem 5000 m distancē un 18 gadu vecumā izcīnīja zelta medaļu šajā distancē 2003. gada Pasaules čempionātā Parīzē. 2004. gada olimpiskajās spēlēs E. Kipčoge ieguva bronzas medaļu 5000 m distancē, ko 2008. gada olimpiādē Pekinā izdevās uzlabot par sudraba. Piecas reizes piedalījies pasaules čempionāta finālskrējienā šajā distancē.
2012. gadā E. Kipčoge pievērsās skriešanai ārpus stadioniem un jau pirmajā sezonā veica otro ātrāko pusmaratonu vieglatlētikas vēsturē (59:25). Pirmo maratonu noskrēja 2013. gadā Hamburgā, uzvarot ar sacensību rekordu. Pirmā uzvara kādā no lielajiem maratoniem tika sasniegta 2014. gada Čikāgas maratonā, pēc tam E. Kipčoge trīs reizes ir uzvarējis gan Londonas maratonā, gan Berlīnes maratonā. Viņš tiek uzskatīts par izcilāko mūsdienu maratonskrējēju[1] un ir uzvarējis 12 no 13 maratoniem, kuros piedalījies (vienīgais zaudējums piedzīvots 2013. gadā, kad Berlīnes maratonā uzvarēja Vilsons Kipsangs ar jaunu pasaules rekordu, bet Kipčoge palika otrais).
2017. gadā E. Kipčoge piedalījās Nike projektā Breaking2, kura dalībnieku mērķis bija noskriet maratonu ātrāk par divām stundām. E. Kipčoge bija ātrākais no dalībniekiem ar rezultātu 2.00:25.[2] To neatzina par pasaules rekordu, jo sacensības neatbilda vairākiem IAAF noteikumiem.[3]
2018. gada Berlīnes maratonā viņš uzstādīja jaunu pasaules rekordu 2.01:39, iepriekšējo labojot uzreiz par 1 minūti un 18 sekundēm (šāds pasaules rekorda progress maratonā nebija bijis kopš 1967. gada). 2018. gada nogalē nosaukts par IAAF Gada atlētu.
2019. gada oktobrī E. Kipčoge kļuva par pirmo cilvēku, kas maratona distanci veicis ātrāk par 2 stundām — INEOS 1:59 Challenge projektā 2019. gada 12. oktobrī distanci veica 1.59:40,[4] kas gan nekļuva par pasaules rekordu, jo sacensības netika rīkotas atbilstoši IAAF noteikumiem.[5]
2016. gada olimpiskajās spēlēs E. Kipčoge kļuva par olimpisko čempionu maratona distancē, ko spēja atkārtot 2021. gadā Tokijā, 2020. gada olipmisko spēļu maratona sacensībās, kļūstot par trešo skrējēju, kam izdevies uzvarēt šajā disciplīnā divās olimpiskajās spēlēs pēc kārtas.
2022. gada Berlīnes maratonā E. Kipčoge uzrādīja jaunu pasaules rekordu 2.01:09, pašam piederošo rekordu uzlabojot par 30 sekundēm. Uzvara Berlīnē bija E. Kipčoges 15. uzvara 17 maratonos, kuros viņš bija piedalījies.[6]
Piedalījās maratonā arī 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs Parīzē, bet izstājās pēc aptuveni 30 kilometriem.
Personīgie rekordi
labot šo sadaļu| Disciplīna | Rezultāts | Datums | Vieta |
| 5000 m | 12:46,53 | 02.07.2004. |  Roma, Itālija
|
| 10 000 m | 26:49,02 | 26.05.2007. |  Hengelo, Nīderlande
|
| Pusmaratons | 59:25 | 01.09.2012. |  Lille, Francija
|
| Maratons | 2.01:09 | 25.09.2022. |  Berlīne, Vācija
|
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Can the marathon’s two-hour barrier be broken? The Economist
- ↑ Jon Mulkeen. «Kipchoge a 'happy man' in Monza». IAAF, 2017. gada 6. maijs. Skatīts: 2017. gada 12. maijs.
- ↑ Eliza Buzacott-Speer. «Eliud Kipchoge falls 26 seconds short of first sub two-hour marathon». Australian Broadcasting Corporation, 2017. gada 6. maijs. Skatīts: 2017. gada 12. maijs.
- ↑ Bianca Britton. «Kenya's Eliud Kipchoge smashes two-hour marathon barrier». CNN International. CNN. Skatīts: 2019-10-12.
- ↑ Derek Hawkins. «Kenya’s Eliud Kipchoge just became the first marathon runner to break the 2-hour barrier». Washington Post, 2019. gada 12. oktobris. Skatīts: 2019. gada 12. oktobris.
- ↑ «https://twitter.com/gracenotegold/status/1573971768628416515». Twitter (angļu). Skatīts: 2022-10-03.
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Olympedia profils (angliski)
- Munzüger Sport profils (vāciski)
- World Athletics profils (angliski)
- Trach and Field vieglatlēta profils (angliski)
- Dimanta līgas profils (angliski)
| Sporta tituli | ||
|---|---|---|
| Priekštecis: Deniss Kimeto
|
Pasaules rekordists maratonā 2018. gada 16. septembris — 2023. gada 8. oktobris |
Pēctecis: Kelvins Kiptums
|