Magnuss Gabriels Delagardijs

Magnuss Gabriēls Delagardijs (zviedru: Magnus Gabriel De la Gardie, 1622–1686) bija Zviedrijas militārais un valsts darbinieks. Zviedru Vidzemes ģenerālgubernators (1649–1651, 1655–1657).

Magnuss Gabriels Delagardijs Magnus Gabriel De la Gardie
Portrets (1653)
Zviedru Vidzemes ģenerālgubernators
Amatā 1649. gads — 1651. gads
Amatā 1655. gads — 1657. gads
Dzimšanas dati	1622. gada 15. oktobris Zviedru Igaunija, Tallina (tagad Igaunija)
Miršanas dati	1686. gada 26. aprīlis Vengarnas pils pie Sigtunas, Zviedrija

Dzīvesgājums

Dzimis 1622. gadā 15. oktobrī Tallinā jaunieceltā Zviedru Vidzemes ģenerālgubernatora Jakoba Delagardija un viņa sievas Ebbas Brahes ģimenē kā vecākais dēls. Studēja Upsālas universitātē, 1639. gadā tika ievēlēts par universitātes rektoru (rector illustris), pēc tam apceļoja Franciju un Nīderlandi. 1643. gadā atgriezās dzimtenē un strauji izvirzījās karalienes Kristīnes valdīšanas laikā (1644–1654). 1647. gadā viņš bija Zviedrijas sūtnis tās sabiedrotās Francijas galmā, salaulājās ar Zviedrijas galma dāmu Mariju Eifrozīni no Cveibrikenes un ģenerāļa pakāpē piedalījās Trīsdesmitgadu kara noslēguma cīņās. Pēc kara beigām 1648. gadā viņu iecēla par Arensburgas grāfu un nākamajā gadā par Zviedru Vidzemes ģenerālgubernatoru (1649—1651).

1651. gadā Delagradiju iecēla par Zviedrijas valsts māršalu un 1652. gadā par valsts mantzini. Pēc tēva nāves viņš mantoja Leko pili (Läckö) pie Vēnerna ezera, kurā 1654. gadā uzsāka grandiozu pārbūvi. 1655. gadā karalis Kārlis X Gustavs viņu no jauna iecēla par Zviedru Vidzemes ģenerālgubernatoru (1655—1657) un zviedru karaspēka pavēlnieku Otrā Ziemeļu kara (1655—1661) laikā pret Polijas-Lietuvas un Krievijas karaspēkiem. 1656. gadā viņš vadīja Rīgas pilsētas aizsardzību pret Krievijas cara uzbrukumu Rīgas aplenkuma laikā, 1657. gadā viņš ieņēma Pečoru klosteri un uzvarēja krievus kaujā pie Valkas. Kara beigās piedalījās Olivas miera līguma sarunās un to parakstīja jaunā Zviedrijas karaļa Kārļa XI vārdā.

1660. gadā viņš kļuva par Zviedrijas valsts kancleru, līdz Kārļa XI pilngadības saniegšanai Magnuss Gabriels Delagardijs kopā ar viņa māti un četriem augstākajiem valdības pārstāvjiem pārvaldīja Zviedrijas lielvalsti. 1672. gadā viņš noslēdza jaunu savienības līgumu ar Francijas karali Luiju XIV, kas izraisīja karu ar Brandenburgu un Dāniju (1674–1679). Pēc tam, kad zviedru karaspēks cieta zaudējumus, jaunais karalis atcēla Delagardiju un pats ķērās pie karaspēka vadīšanas. 1658. gadā par Vidzemes militāro gubernatoru tika iecelts Roberts Duglass.

1680. gadā M. G. Delagardiju atstādināja no ārpolitikas vadības un ar muižu redukciju viņš zaudēja savus zemes īpašumus. Miris Vengarnas pilī 1686. gada 26. aprīlī.

Atsauces

Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis: Gabriels Bengtsons Uksenšerna	Zviedru Vidzemes ģenerālgubernators 1649-1651	Pēctecis: Gustavs Horns
Priekštecis: Gustavs Horns	Zviedru Vidzemes ģenerālgubernators 1655-1657	Pēctecis: Aksels Lilijs