Mārtiņš Bruņenieks
Mārtiņš Bruņenieks (dzimis 1866. gada 24. novembrī Saukas pagasta Caunānos, miris 1950. gada 27. jūlijā Rīgā) bija latviešu pedagogs, filologs, pētījis latviešu mitoloģiju.
|
Biogrāfija
labot šo sadaļuIzglītību ieguvis Saukas pamatskolā, Jēkabpils apriņķa skolā, Jelgavas klasiskajā ģimnāzijā.[1] No 1888. līdz 1892. gadam studējis slāvu filoloģiju Maskavas universitātē.[1]
1892. gadā kļuva par skolotāju ģimnāzijā Rīgā, laikā no 1894. līdz 1922. gadam dzīvoja Kijevā, kur strādāja ģimnāzijā par skolotāju un universitātē par vācu valodas lektoru.[1] 1922. gadā atgriezies uz dzīvi Latvijā. Līdz 1939. gadam strādājis Jēkabpils ģimnāzijā par skolotāju, 1944. gadā kļuva par Latvijas Valsts universitātes vācu valodas lektoru un profesoru.[1]
Viņa pirmā publikācija bija 1892. gadā krājumā "Pūrs" ievietotais raksts "Lielu vīru psiholoģija".[1] 1897. gadā Bruņenieks sarakstījis "Anglijas civilizācijas vēsturi", vairākas mācību grāmatas latviešu un vācu valodā.[1]
Nodarbojies ar latviešu mitoloģijas pētīšanu, kurā izmantojis salīdzinošo valodniecību.[1]
1939. gadā ticis apbalvots ar III šķiras Atzinības krustu.
Publikācijas
labot šo sadaļu- 1897 — "Anglijas kultūras vēsture"
- 1928 — "Jāņi — auglības svētki"
- 1928 — "Mūsu valodas krusts un bēdas"
- 1930 — "Senlatviešu reliģiskais pasaules uzskats"
- 1939 — "Senlatviešu Māra"
- 1940 — "Senlatviešu Laima"
Atsauces
labot šo sadaļuĀrējās saites
labot šo sadaļu