Lope de Vega

spāņu dramaturgs un dzejnieks

Felikss Arturo Lope de Vega i Karpio (spāņu: Félix Arturo Lope de Vega y Carpio; dzimis 1562. gada 25. novembrī, miris 1635. gada 27. augustā) bija spāņu dramaturgs un dzejnieks, viens no nozīmīgākajiem autoriem spāņu baroka zelta laikmeta literatūrā. Lope de Vega ir viens no ražīgākajiem autoriem literatūras vēsturē: sarakstījis vairāk nekā 2000 lugas, no kurām 500 ir tikušas izdotas, vairāk nekā 200 poēmas un lielu skaitu cita veida darbus.[1] Lai arī bieži rakstniekam ir pārmesta kvantitātes pārākums pār kvalitāti, vismaz 80 viņa lugas ir uzskatāmas par meistardarbiem[nepieciešama atsauce].

Lope de Vega
Lope de Vega
Lope de Vega
Personīgā informācija
Dzimis 1562. gada 25. novembrī
Valsts karogs: Spānija Madride, Spānija
Miris 1635. gada 27. augustā (72 gadi)
Valsts karogs: Spānija Madride, Spānija
Tautība spānis
Bērni 15
Paraksts
Literārā darbība
Nodarbošanās dramaturgs, dzejnieks
Valoda spāņu

Vegas ievērojamākie darbi ir "Deju skolotājs" (1594), "Suns uz siena kaudzes" (El perro del hortelano, 1618), "Fuente Ovehuna" ("Avju avots") (Fuenteovejuna; 1619), "Valensijas atraitne" (1620), La Arcadia.

Dzīvesgājums labot šo sadaļu

Lope de Vega piedzimis 1562. gada 25. novembrī Madridē. Viņa tēvs bija cēlies no Astūrijas zemniekiem, tobrīd viņam Madridē piederēja zeltšuvumu darbnīca. Tēvs Lopem de Vegam nodrošināja izglītību un muižnieka kārtu, nopirkdams muižnieka patentu. Strādājis par sekretāru pie dažādiem Spānijas dižciltīgajiem. 1588. gadā piedalījās "Neuzvaramās armādas" karagājienā pret Angliju. Ar tiesas spriedumu uz 8 gadiem tika izsūtīts no Madrides par apmelošanu — tas notika pēc tā, kad de Vega sarakstīja vairākas epigrammas par viņu pametušo mīļoto Elēnu Osorio. 1609. gadā Lope de Vega saņēma no Spānijas Katoļu baznīcas Svētajai Inkvizīcijai tuvu esošā (familiar del Santo oficio de la Inquisición) titulu.[2] De Vega miris 1635. gada 27. augustā Madridē.

Atsauces labot šo sadaļu

  1. Latvijas padomju enciklopēdija. 101. sējums. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 324.—325. lpp.
  2. S. Artamonovs, Z. Graždanska, R. Samarins. Ārzemju literatūras vēsture. XVII un XVIII gadsimts. Rīga : Zvaigzne, 1971. 45.—46. lpp.

Ārējās saites labot šo sadaļu