Saukas pagasts
Saukas pagasts ir viena no Jēkabpils novada administratīvajām teritorijām tā rietumos Saukas ezera krastā. Robežojās ar sava novada Viesītes, Elkšņu un Rites pagastiem un Aizkraukles novada Neretas un Zalves pagastiem.
| Saukas pagasts | |
|---|---|
 | |
| Novads: | Jēkabpils novads |
| Centrs: | Lone |
| Kopējā platība:[1] | 100,5 km2 |
| • Sauszeme: | 91,9 km2 |
| • Ūdens: | 8,6 km2 |
| Iedzīvotāji (2024):[2] | 461 |
| Blīvums (2024): | 5,0 iedz./km2 |
 Saukas pagasts Vikikrātuvē
| |
Daba
labot šo sadaļuAizsargājamā teritorija: Saukas dabas parks.
Hidrogrāfija
labot šo sadaļuUpes
labot šo sadaļuDešupīte, Dienvidsusēja, Dūņupe, Klauce.
Ezeri
labot šo sadaļuVēsture
labot šo sadaļu
Saukas evaņģēliski luteriskā baznīca pirmo reizi pieminēta 1567. gadā, tā atjaunota 1636. un 1725. gadā. 1825. gadā Saukas-Elkšņu draudze uzsāka būvēt mūra baznīcu, ko pabeidza tikai 1873. gadā. Līdz 1920. gada agrārajai reformai Saukas pagastā bija Vecsaukas muiža (Alt-Sauken), Jaunsaukas muiža (Neu-Sauken), Vecdzērves muiža (Alt-Dsehrwen) un Lones muiža (Lonen). Vecsaukas muižu 1009 ha kopplatībā sadalīja 66 vienībās (jaunsaimniecībās) un tās centrā iekārtoja lauksaimniecības skolu. Saukas mācītājmuižu (1175 ha) sadalīja 34 vienībās, Vecdzērves muižu (514 ha) 30 vienībās, bet nelielās Jaunsaukas, Jaundzērves, Lones, Meža muižas, Zalēnu foļvarku un Saukas mežniecību 1640 ha kopplatībā sadalīja 122 vienībās. 1935. gadā Jēkabpils apriņķa Saukas pagasta platība bija 251,8 km² un tajā dzīvoja 3487 iedzīvotāji.[4]
Pēc Otrā pasaules kara 1945. gadā Saukas pagastā izveidoja Jaunsaukas, Lones un Saukas ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Lones ciems ietilpis Neretas (1949-1956) un Jēkabpils (1956-2009) rajonos. Lones ciemam 1954. gadā pievienoja likvidētā Jaunsaukas ciema kolhoza «Rekords» teritoriju, 1968. gadā pievienoja Saukas ciema padomju saimniecības «Lone» teritoriju, 1975. gadā pievienoja daļu likvidētā Saukas ciema teritorijas, bet padomju saimniecības «Lone» teritoriju pievienoja Rites ciemam.[5] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu un tajā pašā gadā Lones pagastu pārdēvēja par Saukas pagastu. 2009. gadā Saukas pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Viesītes novadā. 2021. gadā Viesītes novadu iekļāva Jēkabpils novadā.
Arheoloģisko izrakumu liecības
labot šo sadaļuJēkabpils vidusskolas jauno novadpētnieku pulciņš vēstures skolotāja vadībā 1921. gadā veica izrakumus Saukas pagasta Kūliņu saimniecības tīrumā. Arheoloģiski izpētīts sēļu ciems, kas atradās plakanā morēnu paugurā, kas pacēlās 34 m pāri apkārtnei. Savāktās senlietas: kaula īlens, ķemmes-bedrīšu keramikas kultūrai raksturīgas keramikas lauskas un akmens kaplis glabājas Jēkabpils novadpētniecības muzejā. Senlietas liek domāt, ka ciems pastāvējis vismaz kopš 2. g. tk. p.m.ē.
Iedzīvotāji
labot šo sadaļuApdzīvotās vietas
labot šo sadaļuLielākās apdzīvotās vietas ir Lone (pagasta centrs), Sauka, Brieži.
Ievērojamas personības
labot šo sadaļu- Mārtiņš Buclers (1866—1944) — fotogrāfs, fotorūpnieks un mācību grāmatu autors.
- Aleksandrs Dauge (1868—1937) — pedagogs un publicists, Latvijas Republikas izglītības ministrs (1921—1923).
- Pauls Dauge (1869—1946) — latviešu zobārsts, grāmatizdevējs un sabiedriskais darbinieks.
- Elizabete Jozefi (1888—1986) — vācbaltiešu rakstniece.
- Kristaps Krišs Upelnieks (1891—1944) — Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris, Kureļa grupas štāba priekšnieks, Latvijas Centrālās Padomes Militāras komisijas faktiskais vadītājs.
- Arvīds Žilinskis (1905—1993) — komponists un pianists.
Saimniecība
labot šo sadaļuTransports
labot šo sadaļuŠī sadaļa jāpapildina. |
Izglītība un kultūra
labot šo sadaļuŠī sadaļa jāpapildina. |
Attēlu galerija
labot šo sadaļu-
Bijusī Saukas skolas ēka -
Saukas baznīca -
Saukas baznīca -
Piemiņas akmens fotografam M. Bucleram -
Piemiņas akmens "Fotogrāfijai 150" -
Piemineklis traktors (šobrīd apskatāms Viesītes muzejā "Sēlija") -
Autobusu pietura "Sauka" -
Ceļš Sauka - Lone -
Saukas dabas parka informācijas stends Lonē -
Saukas pagasta pašvaldības ēka Lonē -
Lones ciems -
Ceļš Cīruļi - Lone -
Smiltaines kapi
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 31 jūlijs 2024.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 21 jūnijs 2024.
- ↑ «Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās pagastu dalījumā» (PDF). Iedzīvotāju reģistra statistika uz 01.01.2016. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde. 2016. gada 1. janvārī.
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
- ↑ Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
.png){kind=small} | Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |