Elizabete Jozefi (dzimusi 1888. gada 7. septembrī, miris 1986. gada 12. martā) bija Saukā dzimusi vācbaltiešu rakstniece.
Dzimusi kā Elizabete fon Kāde virsmežsarga ģimenē. Pēc tēva nāves dzīvoja un mācījās Rīgā. 1910. gadā apprecējās ar mācītāju Kārli Jozefi un ilgus gadus dzīvoja Kretingā, kur par mācītāju strādāja vīrs. Pēc vīra nāves 1926. gadā pārcēlās uz Šiluti, kur vadīja Herdera ģimnāzijas internātu. Pēc Otrā pasaules kara apmetās Rietumvācijā. Iesākumā publicējās Klaipēdas vācu avīzēs. Vislielākos panākumus guva 87 gadu vecumā, kad viņas romāns "Ārsts austrumos" (Arzt im Osten) saņēma Lietuvas vācu emigrantu organizācijas literāro balvu. 1938. gada luga "Lielais ugunsgrēks Klaipēdā" (Der große Brand in Memel) tika iestudēta Klaipēdā un Hamburgā.
- Streiflichter aus dem Osten – Heydekrug: Memelländische Rundschau, 1934
- Der große Brand in Memel (1938)
- Ohne Land. (Roman aus Kurland) – Lepzig: Holzner-Verlag, 1942
- Unser Pastor. (Roman aus d. Baltikum) – Lahr: Kaumann, 1951
- Arzt im Osten – München: Goldmannverlag, 1976