Rīgas Lomonosova sieviešu ģimnāzija

Rīgas Lomonosova sieviešu ģimnāzija (krievu: Рижская Ломоносовская женская гимназия, vācu: Lomonossow-Gymnasium von Riga) bija pirmā Rīgas sieviešu ģimnāzija ar krievu mācību valodu. Skola dibināta 1868. gadā ar mērķi stiprināt Baltijas pārkrievošanas politiku un nosaukta krievu zinātnieka Lomonosova vārdā. Tagad šajā ēkā atrodas Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūts.

Rīgas Lomonosova sieviešu ģimnāzijas attēls uz pastkartes

Vēsture

Rīgas M. Lomonosova krievu vidusskolas (bijusī Rīgas 23.vidusskola) ēka Akas ielā 10 2016.g.

Rīgas Lomonosova sieviešu ģimnāzija dibināta 1868. gadā, 1871. gadā to pārcēla uz Jāņa Baumaņa projektēto ēku Troņmantnieka bulvārī 29 (tagadējā Raiņa bulvārī). Tajā bija sagatavošanas klase un sešas pamatklases, pēc 1874. gada sagatavošanas klase, septiņas pamatklases un pedagoģiskā klase. Mācīja ticības mācību, krievu, angļu, franču valodas, vēsturi, ģeogrāfiju, aritmētiku, fiziku, glītrakstīšanu, zīmēšanu, pedagoģiju un dabasmācības.

Pēc Pirmā Pasaules kara sākuma 1915. gadā Rīgas Lomonosova ģimnāziju evakuēja uz Geničesku (Геническ). Pēc kara ēkā 1919. gada rudenī skola nonāca jaunās pilsētas pašpārvaldes pakļautībā un dokumentos tika saukta par “Lomonosova” vai “bijusī Lomonosova”, un pēc tam izveidoja Rīgas pilsētas krievu vidusskolu. Sākumā skolā mācījās tikai ap 25% krievu skolēnu, desmitgades beigās viņu skaits bija pieaudzis līdz 75%. Kopš 1921. gada skolā tika uzņemtas arī meitenes.

1923. gadā skola tika pārcelta uz Akas ielu 10.

Padomju vara reorganizēja Rīgas krievu skolas: Akas ielas ēkā iekārtoja 77. septiņgadīgo skolu, bet atlikušos vidusskolēnus pārcēla uz Rīgas 10. vidusskolu. 1951. gadā 77. septiņgadīgā skola pārtapa par Rīgas 23. vidusskolu, šis nosaukums tai palika līdz 1991. gadam, kad skolai tika atgriezts tās vēsturiskais nosaukums.

2001. gadā Rīgas 23. vidusskolu Akas ielā 10 pārdēvēja par Rīgas M. Lomonosova krievu vidusskolu. Skola sevi uzskatīja par Rīgas Lomonosova sieviešu ģimnāzijas pēcteci. 2011. gadā ģimnāziju likvidēja, bet tās resursus un infrastruktūru pievienoja Rīgas 40. vidusskolai. No šī brīža līdz šai dienai mācību stundas notiek gan bijušajā ēkā Akas ielā 10, gan Rīgas 40. vidusskolas galvenajā ēkā Tērbatas 15/17.

Ģimnāzijas ēkas liktenis

1938. gadā Angļu institūta ēku pamatīgi pārbūvēja pēc Indriķa Blankenburga projekta. Pēc Latvijas okupācijas 1940. gada oktobrī Angļu valodas institūtu likvidēja un uz tā bāzes izveidoja Valsts valodu institūtu, ko novembrī pārdēvēja par Valsts pedagoģisko valodu institūtu. Vācu okupācijas laikā 1941.—1944. gadā šajā ēkā bija kara hospitālis. 1944. gada decembrī ēkā atjaunoja Rīgas svešvalodu institūtu, ko 1945. gada 27. februārī pārdēvēja par LPSR Valodu un literatūras pedagoģisko institūtu, 1946. gada 14. septembrī par Valsts pedagoģisko institūtu, bet 1954. gada 24. septembrī par Rīgas pedagoģisko institūtu. 1958. gada novembrī institūtu slēdza un ēku nodeva Latvijas Valsts Universitātes rīcībā, kas 1959. gadā ēkā atvēra LVU Skaitļošanas centru. 1990. gadā uz tā bāzes izveidoja LU Matemātikas un informātikas institūtu.

Ievērojami pedagogi un absolventi

Rīgas Lomonosova sieviešu ģimnāzijas absolventes: pedagoģe Natālija Draudziņa, rakstniece Ivande Kaija, botāniķe, pedagoģe Emīlija Ozoliņa.

Vēlāk to kā Rīgas pilsētas krievu vidusskolu absolvēja dzejnieki I. Činnovs un N. Istomins, rakstnieks L. Zurovs, šaha lielmeistars V. Petrovs, mākslinieki G. Kruglovs, G. Matvejevs, A. Jupatovs, M. Jakobi, mūziķi N. Kačalovs, D. Kuļkovs, A. Fjodorovs, filologi M. Semjonova un N. Kravčonoka, tēlnieks Ļ. Bukovskis, juristi D. Bukovskis un B. Pļuhanovs, hokejists L. Vedējs u.c.

Skolas pedagogu vidū bija Andrejs Ašarins un Maksis Šervinskis.