Nordkalk Oy Ab[1] ir Somijas uzņēmums, kas nodarbojas ar kaļķa materiālu ražošanu. Darbojas 8 valstīs Centrālajā un Ziemeļeiropā. Dibināts 1991. gadā kā Partek apakšuzņēmums.

Nordkalk Oy Ab
Tips kapitālsabiedrība
Darbības joma izrakteņu ieguve
Dibināts 1991. gads
Dibinātājs Partek
Galvenais birojs Pargasa, Karogs: Somija Somija
Produkti kaļķa izstrādājumi
Tīmekļa vietne nordkalk.com
Nordkalk kaļķakmens karjers Pargasā, Somijā

Nordkalk ražo:

Partek sastāvā

labot šo sadaļu

1898. gada 26. novembrī Pargasas raktuvēs, kurās kaļķakmens tika iegūts vismaz kopš 17. gadsimta, kaļķa rūpnieciskai ieguvei tika izveidota akciju sabiedrība Pargas Kalkbergs Aktiebolag. Sākotnēji kaļķakmeni apdedzināja un pārdeva čuguna lietuvēm, papīra un celulozes fabrikām. Sasmalcināto kaļķakmeni izmantoja lauksaimniecībā. 1910. gadā darbību sāka ražotne Lapēnrantā, kur tika uzbūvēta šahtveida ceplis. Mūsdienās Lapēnrantā ir Nordkalk lielākā ražotne Somijā.

Kad 1970. gadu sakumā Somijā sāka attīstīties moderna tērauda ražošana, bija nepieciešamība pēc jauniem dedzinātā kaļķa veidiem. 1970. un 1980. gados uzņēmums veica ieguldījumus lauksaimniecības kaļķu ražošanā; tika atklāti karjeri Sīkainenā un Vampulā.

1978. gadā Pargas Kalk Ab tika pārdēvēts par Oy Partek Ab. 1980. gadu sākumā Partek izveidoja kopuzņēmumu ar Zviedrijas Euroc Mineral AB, iegūstot Ziemeļvalstīs lielākās kaļķakmens iegulas Gotlandē, Storugnā. Kopuzņēmums tika izveidots arī ar Sveices kompāniju Plüss-Staufer un Somijas Ruskealan Marmori. 1980. gadu vidū Partek kļuva par lielāko kaļķa produktu ražotāju Ziemeļvalstīs. 1988. gadā tika nopirkts Ruskealan Marmori, 1990. gadā nopirkts Euroc Mineral.

1991. gada augustā kaļķa bizness tika izdalīts atsevišķā uzņēmumā Nordkalk Oy Ab, palikot Partek sastāvā.

1992. gadā Partek un Somijas kompānija Metra (pirms diviem gadiem izveidota, apvienojoties mašīnbūves kompānijai Wärtsilä un celtniecības materiālu ražotājam Lohja) vienojās par to celtniecības materiālu biznesu apvienošanu. Nordkalk tika nodotas bijušās Lohja kaļķa ieguves operācijas.

1996. gadā Nordkalk ieguva Rautaruukki kaļķa dedzināšnas operācijas Rāhē; 1997. gadā iegādājās Zviedrijas SSAB Tunnplåt. 1990. gadu vidū Nordkalk sāka izplesties Baltijas jūras reģonā. Igaunijā tika iegūti kaļķa un dolomīta karjeri; 1998. gadā iegādājās Igaunijas kaļķa ražošanas uzņēmumu Rakke Lubjatehase AS. 1997. gadā Polijas pilsētā Gdaņskā tika izveidota Nordkalk pārstāvniecība Partek Nordkalk Polska Sp. z o.o, pēc tam arī Varšavā. 1999. gadā Slavno tika iegādāta kaļķa ražotne un karjers.

1999. gadā Partek apakšuzņēmums tika pārveidots par publisku uzņēmumu Partek Nordkalk Oyj Abp un tā akcijas izlaistas Helsinku biržā.

2000. gadā Ščecinā, Polijā tika iegādāta kaļķa maltuve, kā arī kaļķakmens uzņēmums Miedzianka. 2005. gadā viss Nordkalk bizness Polijā tika apvienots uzņēmumā Nordkalk Sp. z o.o.

Īpašnieku maiņa

labot šo sadaļu

2002. gadā kompāniju Partek, un līdz ar to arī Nordkalk, nopirka Somijas liftu ražotājkompānija Kone. 2003. gadā Somijas investoru grupai NK-Holding Oy Ab tika pārdots Nordkalk. NK-Holding Oy Ab veidoja: Ahlström Capital Oy, CapMan, Stiftelsen för Åbo Akademi, Veritas Group, Alandia-Group un Svenska litteratursällskapet i Finland. NK-Holding Oy Ab pilnībā pārņēma Nordkalk 2004. gada 29. februārī; tad arī uzņēmuma nosaukums tika mainīts uz Nordkalk Oyj Abp.

2005. gadā Nordkalk Krievijā iegādājās Aļeksejevkas kaļķa ražotni Sanktpēterburgas tuvumā. 2007. gadā Norvēģijas kompānija NorFraKalk AS, kuras puse pieder Nordkalk un puse Franzefoss Minerals AS, Verdalā uzbūvēja kaļķa cepli.

2009. gadā kompānija Rettig Group Oy Ab palielināja savu daļu uzņēmumā Nordkalk Oyj Abp līdz 49 % un kļuva par tā lielāko akcionāru. 2010. gada 19. maijā Rettig pilnībā ieguva Nordkalk.[2] 2010. gadā kompānija no publiskas tika pārveidota uz privātu un 1. jūnijā nosaukums mainīts no Nordkalk Oyj Abp uz Nordkalk Oy Ab.[1]

  1. 1,0 1,1 A Small Change to Nordkalk´s Name in Finland Arhivēts 2011. gada 14. jūlijā, Wayback Machine vietnē. Nordkalk.com 2010-09-01
  2. Nordkalk becomes fully owned by Rettig Arhivēts 2016. gada 4. martā, Wayback Machine vietnē. Nordkalk, 19.05.2010

Ārējās saites

labot šo sadaļu