Lietuviešu un līvu karagājiens uz Rīgu (1204)
- Šis raksts ir par 1204. gada uzbrukumu Rīgai. Par citām jēdziena Uzbrukums Rīgai nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
1204. gada lietuviešu un līvu karagājiens uz Rīgu bija Livonijas krusta karu pirmā posma turpinājums iepriekšējā gadā notikušajam Jersikas un lietuviešu karagājienam uz Rīgu. Tas notika 1204. gada vasarā pēc tam, kad bīskaps Alberts bija atstājis Rīgu un devies braucienā uz Vāczemi krustnešu vervēšanai.
| 1204. gada lietuviešu un līvu karagājiens uz Rīgu | |||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Daļa no Livonijas krusta kariem | |||||||
 1204. gadā krustnešu kontrolētās Livonijas bīskapijas teritorija aptvēra vienīgi Daugavas lejteci. | |||||||
| |||||||
| Karotāji | |||||||
|
Lietuvas kunigaitijas karaspēks, Aizkraukles un Lielvārdes līvu karavīri |
Rīgas pilsoņi, krustneši | ||||||
| Komandieri un līderi | |||||||
|
Līvu vecākie, Daugerūts (?) | |||||||
| Spēks | |||||||
| gandrīz trīs simti karavīru | nedaudzi bruņinieki, vairāk kā 100 Rīgas pilsoņu | ||||||
Karagājienā piedalījās gandrīz trīs simti lietuviešu karavīru kopā ar to sabiedrotajiem nekristītajiem Aizkraukles un Lielvārdes līviem. Uzbrucēji virzījās pret Rīgu, kur pie Senā kalna (mons Antiquus) notika kauja ar krustnešiem un Rīgas pilsoņiem. Šajā laikā līvu karavīri izsēdās no kuģa un no Daugavas puses mēģināja ieņemt pilsētu, taču viņus ar bultām apšaudīja pilsētas stopnieki un piespieda atkāpties.[1]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Indriķa Livonijas hronika, VIII. 1.