Atvērt galveno izvēlni

Lietuviešu un līvu karagājiens uz Rīgu (1204)

Šis raksts ir par 1204. gada uzbrukumu Rīgai. Par citām jēdziena Uzbrukums Rīgai nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

1204. gada lietuviešu un līvu karagājiens uz Rīgu bija Livonijas krusta karu pirmā posma turpinājums iepriekšējā gadā notikušajam Jersikas un lietuviešu karagājienam uz Rīgu. Tas notika 1204. gada vasarā pēc tam, kad bīskaps Alberts bija atstājis Rīgu un devies braucienā uz Vāczemi krustnešu vervēšanai.

1204. gada lietuviešu un līvu karagājiens uz Rīgu
Daļa no Livonijas krusta kariem
Medieval Livonia 1260.svg
1204. gadā krustnešu kontrolētās Livonijas bīskapijas teritorija aptvēra vienīgi Daugavas lejteci.
Datums1204. gada vasara
VietaRīga
Iznākumslietuviešu un līvu karaspēks nespēja ieņemt Rīgu.
Karotāji
Lietuvas kunigaitijas karaspēks,
Aizkraukles un Lielvārdes līvu karavīri
Rīgas pilsoņi,
krustneši
Komandieri
Līvu vecākie,
Daugerūts (?)
Spēki
gandrīz trīs simti karavīrunedaudzi bruņinieki, vairāk kā 100 Rīgas pilsoņu

Karagājienā piedalījās gandrīz trīs simti lietuviešu karavīru kopā ar to sabiedrotajiem nekristītajiem Aizkraukles un Lielvārdes līviem. Uzbrucēji virzījās pret Rīgu, kur pie Senā kalna (mons Antiquus) notika kauja ar krustnešiem un Rīgas pilsoņiem. Šajā laikā līvu karavīri izsēdās no kuģa un no Daugavas puses mēģināja ieņemt pilsētu, taču viņus ar bultām apšaudīja pilsētas stopnieki un piespieda atkāpties [1].


AtsaucesLabot

Skatīt arīLabot