Lielauces muiža

Latvijas kultūras piemineklis nr. 4940

Lielauces muižas kungu māja jeb Lielauces pils (vācu: Groß-Autz) ir vēlā klasicisma stilā celta ēka, kas atrodas Lielauces ezera krastā Dobeles novada Lielauces pagasta Lielaucē. Tā ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Muiža līdz 1920. gada Latvijas agrārajai reformai piederēja Pālenu dzimtai. Pašlaik tā pieder Latvijas Lauksaimniecības Universitātei un tiek izmantota kā konferenču centrs ar viesu namu un muzeju.[1]

Lielauces muiža
Lielauces muiža
Karte
Iepriekšējie nosaukumi Groß-Autz
Vispārīga informācija
Arhitektūras stils Ampīrs, Klasicisms.
Atrašanās vieta Valsts karogs: Latvija Lielauce, Dobeles novads, Latvija
Pabeigta 19.gs. pirmā puse.
Rekonstrukcija 20.gs. sākums.
Īpašnieks Privātīpašums
Oficiālais nosaukums: Lielauces muižas apbūve
Aizsardzības numurs 4939
Vērtības grupa Valsts nozīmes
Tipoloģiskā grupa Arhitektūra
Iekļaušana aizsardzībā 1998. gada 29. oktobris
Lielauces muižas pils (2007).

17. gadsimta sākumā Lielauces muiža piederēja Kurzemes un Zemgales hercogam Frīdriham, kurš Poļu-zviedru kara laikā 1624. gadā bija šeit apmeties kopā ar galmu un ministriem. Kungu māja sākotnēji bijusi celta kā divstāvu ēka ar dakstiņu jumtu. No 1804. gada Lielauces muiža piederēja grāfam Mēdemam, bet 19. gadsimta un 20. gadsimta mijā Lielauces muiža piederēja grāfam Konstantīnam fon der Pālenam.

1900. gada Ziemassvētkos pilī izcēlās ugunsgrēks un tā izdega. 1901. gadā sākās tās atjaunošana vienkāršotā veidā bez sākotnējā greznuma. Viens no projektētājiem bijis Vācijas arhitekts Iverss. No vecās muižas pils nepārbūvēta saglabājusies viena no gala fasādēm ar palladio logu.

1920. gada zemes reformas gaitā Lielauces muiža (Groß-Autz) ar mācītājmuižu un Mīnes (Wilhelminenhof), Skares (Elisenhof jeb Skarre), Lēnes (Helenenhof jeb Lahnen jeb Gahlenhof), Tauvēnu (Tauenhof), Galauces (End-Autz) pusmuižām sadalīta 176 vienībās 3330 ha kopplatībā.[2]

1922. gadā Lielauces muižas pili ar tai pieguļošo parku un ezeru nodeva Latvijas Universitātes pārziņā, vēlāk LLU valdījumā, savukārt muižas parku ar apkārtējām lauksaimniecības zemēm nodeva Meža pētīšanas stacijas valdījumā. 2011. gadā "Latvijas valsts meži" pils remontam piešķīra vairāk nekā 80 tūkstošus latu, bija plānots nomainīt ēkas logus otrajā stāvā un verandā, sakārtot jumta segumu un izveidot istabiņas ar sanitārajiem mezgliem.[3]

LLU Lielauces pili iznomāja biedrībai “Falks”, kas sāka pils restaurācijas darbus, atjaunojot ēkas fasādi, restaurējot zāles un izremontējot daļu pārējo telpu. 2022.gadā LLU Lielauces muižu izsolē pārdeva SIA Mudia[4].

Muižas centra apbūve

labot šo sadaļu

Lielauces muižas centra apbūvē ietilpa kungu māja, kalpu ērberģis, klēts, laidari, staļļi un rija. Pārbūvētā pils ieguvusi savam veidolam neatbilstošu mansarda jumtu un asimetrisku šķērskorpusu, kura savaiņagojumā izbūvēts trīsstūra frontons. Fasādes apdare pieskaņota eklektisma prasībām – tajā parādās rustojums pirmā stāva apmetumā, pilastri, manierīgās balustrādes un meandru frīzes. Pils iekšējā interjera dekoratīvajā apdarē izmantoti ampīra elementi, saglabājušās vairākas ampīra stila krāsnis un kamīni, izbūvēts ūdensvads no avotiem, kuri atrodas Lielauces ezera krastā. Ļoti interesants elements ir iedziļināta saimniecības eja no ieejas pils pagrabos dīķa virzienā. Saglabājušies divi tiltiņi – viens pāri saimniecības ejai, otrs – pāri grāvim no dīķa uz ezeru. Ap pili ir 58 ha liels brīvā plānojuma parks, kas stādīts grāfa Mēdema laikā. Tajā aug dažādu sugu koki, arī Usūrijas baltegle, Japānas ciprese, Japānas korķozols, Kanādas un Mandžūrijas riekstkoks, īve, kā arī mūsdienās iecienīts krāšņumaugs – efeja. Parka teritorijā atrodas divi dīķi. Lielākais dīķis nodala pagasta centru no parka. Šā dīķa otrā krastā atradies muižas zirgu stallis, uz to vedis speciāls tiltiņš pāri dīķim.[5]

Koordinātas: 56°31′23″N 22°54′3″E / 56.52306°N 22.90083°E / 56.52306; 22.90083