Tautas augstskolas bija no 1920. līdz 1940. gadam Latvijā izveidots ārpusskolas izglītības iestāžu tīkls pieaugušajiem iedzīvotāju izglītības līmeņa celšanai. Liels skaits strādnieku jauniešu, kuri pa dienu strādāja rūpnīcās, vakaros izglītojās mākslā, literatūrā, sabiedriskajās zinātnēs. Rīgas Tautas augstskolas organizētājs bija Jānis Aberbergs-Augškalns.

"Kultūras svētki. Tautas augstskola" (Niklāva Strunkes plakāts, 1920).

Ideja par Tautas augstskolas dibināšanu radās sociāldemokrātu vidē, lai kompensētu izglītošanās iespēju neesamību nabadzīgākajai iedzīvotāju daļai, jo Pirmā pasaules kara un Latvijas brīvības cīņu laikā un tam sekojošos juku laikos daudzi bija palaiduši garām iespēju izglītoties, daudziem tādas iespējas nebija finansiālu iemeslu dēļ (tēvi un vecākie brāļi karos krituši, jauniešiem bija jāpelna iztika ģimenei).

Tūlīt pēc Latvijas brīvības cīņu beigām 1920. gadā tika nodibināta Latvijas Tautas universitāte kā vakara mācību iestāde ar humanitāru ievirzi ar nodaļām Rīgā, Cēsīs, Kuldīgā, Jelgavā, Liepājā, Daugavpilī, Siguldā un Rīgas Tautas augstskola ar nodaļām Liepājā, Valmierā, Valkā, Jelgavā. 1928. gadā izveidojās Latgales Tautas universitāte ar centru Rēzeknē un Lauksaimniecības Tautas augstskola Rīgā. Tehniskās zinības varēja apgūt 1933. gadā dibinātajā Krišjāņa Barona Tautas augstskolā.[1]

Pēc Ulmaņa apvērsuma 1934. gadā tika slēgta Rīgas Tautas augstskola, bet pārējās likvidēja pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā.