Lūcija Baumane (1905. gada 25. oktobris — 1988. gada 22. jūnijs) bija latviešu aktrise, teātra režisore un dramatiskā pedagoģe. Saņēmusi Latvijas PSR Nopelniem bagātās skatuves mākslinieces (1949) un Latvijas PSR Tautas skatuves mākslinieces (1970) goda nosaukumus.

Lūcija Baumane
Lūcija Baumane
Dzimusi 1905. gada 25. oktobrī
Valsts karogs: Lietuva Laukžeme, Kretingas rajons, Lietuva
Mirusi 1988. gada 22. jūnijā (82 gadu vecumā)
Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija
Nodarbošanās aktrise, teātra režisore un pedagoģe
Darbības gadi 1926 — ?
Dzīvesbiedrs Luijs Šmits

Biogrāfija labot šo sadaļu

Dzimusi Lietuvā, Latvijas pierobežā, 1905. gada 25. oktobrī kalēja Alberta Baumaņa ģimenē. Vēlāk ar ģimeni pārcēlusies uz Vecpils pagastu, kur viņas tēvs īrējis zemes gabalu. Pirmā pasaules kara gados pārcēlusies uz Dreiliņiem. Apmeklējusi teātra studijas.

Mācījusies Rīgas kara bēgļu skolā (1914—1917), Liepājas vidusskolā, Liepājas Tautas universitātes dramatiskajā studijā (1924).

No 1926. gada dzīvoja Rīgā. Strādāja par grāmatu iznēsātāju izdevniecībā "Grāmatu draugs" (1926—1930). Tajā pašā laikā apmeklēja dramatiskās nodarbības.

Lūcija Baumane ir bijusi Strādnieku teātra (1926—1934), Rīgas mazā teātra (1935—1937) un Pārdaugavas teātra (1940—1941) aktrise.

Otrā pasaules kara gados dzīvoja un strādāja nelielā ciemā pie Rīgas līčaKalngalē.

No 1945. gada bija Latvijas PSR Valsts Jaunatnes teātra aktrise.

Lūcija Baumane kļuva par pazīstamu aktrisi, teātra režisori un pedagoģi Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā.

Filmējusies Rīgas Kinostudijas filmās. Attēlojusi lomas tādās pazīstamās filmās kā "Purva bridējs" (1966), "Mērnieku laiki" (1968), "Nāves ēnā" (1971), "Pieskāriens" (1973), "Dunduriņš" (1974), "Nakts bez putniem" (1979).

Lūcijas Baumanes radošajai darbībai ir veltītas divas dokumentālistu filmas kinožurnālā "Padomju Latvija".[1]

Bija precējusies ar aktieri Luiju Šmitu

Mirusi 1988. gada 22. jūnijā, apglabāta Rīgas Meža kapos.

Atsauces labot šo sadaļu

  1. Teātris un kino biogrāfijās : enciklopēdija / sast. un galv. red. Māra Niedra; māksl. Aleksandrs Busse. — Rīga : Preses nams, 1999-. — (Latvija un latvieši). 1.sēj. A-J. — 1999. — 462 lpp. : il. ISBN 9984-00-331-0

Ārējās saites labot šo sadaļu