Latvijas delegācija Parīzes Miera konferencē

Latvijas delegācija Parīzes Miera konferencē darbojās no 1919. gada janvāra līdz 1920. gada janvārim, kuru sākotnēji vadīja Tautas padomes priekšsēdis Jānis Čakste, vēlāk Zigfrīds Anna Meierovics un Jānis Seskis. Latvijas delegācijas galvenais uzdevums bija panākt Latvijas de iure atzīšanu, tā iesniedza notas, memorandus, paziņojumus Miera konferencei. Konferences ietvaros Baltijas valstis izveidoja speciālu Baltijas komisiju, kuras mērķis bija pievērst starptautisko uzmanību Baltijas valstu problēmām.

J. Čakstes vadībāLabot

Tūlīt pēc Latvijas valsts pasludināšanas 1918. gada 23. novembrī Tautas padome pilnvaroja Jāni Čaksti ārzemēs organizēt Latvijas juridisko atzīšanu. 1919. gada janvārī Čakste ieradās Londonā, bet pēc tam devās uz Parīzes miera konferenci, kur uzņēmās Latvijas delegācijas vadību. Darbodamies delegācijas vadībā, viņš izstrādāja reparāciju pieprasījumu no Vācijas. Delegācijas sekretārs 1919. gada februārī – jūlijā bija Oļģerds Grosvalds.

10. martā Latvijas, Lietuvas un Igaunijas pārstāvjus uzņēma Francijas parlamenta Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Anrī Franklēns-Buijons. 16. martā Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Ukrainas un Gruzijas pārstāvjus uzņēma Francijas premjerministrs Žoržs Klemanso, kas solīja Francijas atbalstu jaunajām valstīm un to, ka tās drīzumā apspriedīs konferencē. 6. maijā Miera konferencē tika dibināta Baltijas komisija, par tās priekšsēdētāju kļuva Apvienotās Karalistes pārstāvis Esmē Hauards.

Z. A. Meierovica vadībāLabot

Pēc tam, kad Jānis Čakste 21. maijā atgriezās Latvijā, par jauno Latvijas delegācijas vadītāju tika ievēlēts Z. A. Meierovics. 10. jūnijā Miera konferences Baltijas lietu komisija uzņēma Latvijas delegāciju (Z. A. Meierovics, Oļģerts Grosvalds un Jānis Seskis), kur viņi pieprasīja Latvijas de iure atzīšanu. Prasība tika atteikta līdz brīdim, kad Krievija atzīs Latvijas neatkarību.

Pēc tam, kad 8. jūlijā Latvijas Pagaidu valdība no Liepājas atgriezās Rīgā, Kārlis Ulmanis aicināja Z. A. Meierovicu atgriezties Latvijā. Latvijas delegācijas pienākumus pārņēma Latvijas pagaidu vēstniecība Francijā.[1]

AtsaucesLabot

  1. Līgotņu Jēkabs. Zigfrīds Meierovics: mūžs, darbs, liktenis. Valters un Rapa, 2000. ISBN 9984-595-53-6.