Latvijas delegācija Parīzes Miera konferencē

Latvijas delegācija Parīzes Miera konferencē darbojās no 1919. gada janvāra līdz 1920. gada janvārim, kuru sākotnēji vadīja Tautas padomes priekšsēdis Jānis Čakste, vēlāk Zigfrīds Anna Meierovics un Jānis Seskis. Latvijas delegācijas galvenais uzdevums bija panākt Latvijas de iure atzīšanu, tā iesniedza notas, memorandus, paziņojumus Miera konferencei. Konferences ietvaros Baltijas valstis izveidoja speciālu Baltijas komisiju, kuras mērķis bija pievērst starptautisko uzmanību Baltijas valstu problēmām.

Latvijas delegācijas memorands Parīzes miera konferencē (iesniegts 1919. gada 10. jūnijā).

Delegācijas sagatavotā karte par Latvijas pilsētu etnisko sastāvu līdz 1917. gadam.

Latvijas delegācija sagatavoja un iesniedza 34 notas, kurās dominēja četri galvenie jautājumi: Latvijas neatkarības atzīšana, vācu karaspēka evakuēšana no Latvijas, sabiedroto aizdevums Latvijai, latviešu bēgļu un karavīru netraucēta repatriēšana.

Delegācijas sastāvs

Latvijas valdības oficiālie delegāti bija Jānis Čakste, Zigfrīds Anna Meierovics un Jānis Seskis, bet kā lietpratēji tika nozīmēti Marģers Skujenieks, Jānis Kreicbergs, Arvīds Brēmers un Viļums Skubiņš. Marģers Skujenieks bija padomnieks politiskajos, ar zinātni un kultūru saistītos jautājumos, Arvīds Brēmers bija padomnieks ekonomikas un lauksaimniecības jautājumos, delegācijas kases pārraugs un Viļums Skubiņš bija padomnieks ekonomikas un lauksaimniecības jautājumos. Vēlāk kā Latgales pārstāvis delegācijā ar padomnieka tiesībām bija Jānis Grišāns, kā padomnieks politiskos, ar zinātni un kultūru saistītos jautājumos darbojās arī Henrijs Simsons.

J. Čakstes vadībā

Tūlīt pēc Latvijas valsts pasludināšanas 1918. gada 23. novembrī Tautas padome pilnvaroja Jāni Čaksti ārzemēs organizēt Latvijas juridisko atzīšanu. 1919. gada janvārī Čakste ieradās Londonā, bet pēc tam devās uz Parīzes miera konferenci, kur 1919. gada 24. janvārī delegācijas locekļi viņu ievēlēja par delegācijas prezidentu, bet Z.A. Meierovicu par viņa vietnieku. Politiski zinātniskajā komisijā ievēlēja H. Simsonu un M. Skujenieku, ekonomisko, sevišķi lauksaimniecisko jautājumu izspriešanai izveidoja komisiju, kurā darbojās V. Skubiņš un A. Brēmers. Kases pārzināšanu uzdeva A. Brēmeram, sekretariāta pārzināšanu veica O. Grosvalds un informācijas nodaļu pārzināja J. Sesks. Darbodamies delegācijas vadībā, J. Čakste izstrādāja reparāciju pieprasījumu no Vācijas.

10. martā Latvijas, Lietuvas un Igaunijas pārstāvjus uzņēma Francijas parlamenta Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Anrī Franklēns-Buijons. 16. martā Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Ukrainas un Gruzijas pārstāvjus uzņēma Francijas premjerministrs Žoržs Klemanso, kas solīja Francijas atbalstu jaunajām valstīm un to, ka tās drīzumā apspriedīs konferencē. 6. maijā Miera konferencē tika dibināta Baltijas komisija (angļu: Commission on Baltic Affairs), par tās priekšsēdētāju kļuva Apvienotās Karalistes pārstāvis Esmē Hauards.

Z. A. Meierovica vadībā

Pēc tam, kad Jānis Čakste 21. maijā atgriezās Latvijā, par jauno Latvijas delegācijas vadītāju ievēlēja Z. A. Meierovicu. 10. jūnijā Miera konferences Baltijas lietu komisija uzņēma Latvijas delegāciju (Z. A. Meierovics, Oļģerts Grosvalds un Jānis Seskis), kur viņi iesniedza memorandu par Latviju un pieprasīja tās de iure atzīšanu. Prasību atteica līdz brīdim, kad Krievija atzīs Latvijas neatkarību.

J. Seska vadībā

Pēc tam, kad 8. jūlijā Latvijas Pagaidu valdība no Liepājas atgriezās Rīgā, Kārlis Ulmanis aicināja Z. A. Meierovicu atgriezties Latvijā. Latvijas delegācijas pienākumus pārņēma Latvijas Pagaidu valdības pārstāvniecība Francijā.