Jānis Kreicbergs (jurists)

Jānis Kreicbergs;
Personīgā informācija
Dzimis	1864. gada 24. jūlijā ; Elejas pagasts, Dobeles apriņķis, Kurzemes guberņa, Krievijas Impērija
Miris	1948. gada 13. aprīlī (83 gadi); Stokholma, Zviedrija
Tautība	Latvietis
Nodarbošanās	Jurists
Augstskola	Maskavas universitāte

Jānis Kreicbergs (dzimis 1864. gada 24. jūlijā, miris 1948. gada 13. aprīlī) bija latviešu jurists, sabiedrisks darbinieks un publicists. 1917./1918. gada Latviešu Pagaidu Nacionālās padomes balsstiesīgs loceklis, kas tika pilnvarots un sūtīts uz sarunām ar Rietumu valstīm.^[1]

Dzīvesgājums labot šo sadaļu

Dzimis 1864. gadā Elejas pagasta Briežu muižas "Beikašu Maņķu" mājās, lauksaimnieka ģimenē.^[2] Mācījās Sesavas draudzes skolā, Jelgavas ģimnāzijā, Tērbatas ģimnāzijā.^[3] 1890. gadā absolvēja Maskavas Universitātes Juridisko fakultāti.

Strādāja par advokātu Liepājā (1891—1900), Rīgā (1901—1915), par notāru Rīgā (1921—1933), Jēkabpilī (no 1933. gada). Aktīvi darbojās Rīgas Latviešu biedrībā, tika ievēlēts par rakstniecības vakaru vadītāju un teātra un zinību komisijas priekšnieku. Pie biedrības viņš nodibināja Kr. Valdemāra jūrniecības un zvejniecības nodaļu. Dibināja un vadīja izdevumu 'Jūrnieks'. 1906. gadā ievēlēts pirmā sasaukuma Krievijas Valsts domē.^[4]

Pirmajā pasaules karā darbojās Latviešu bēgļu apgādāšanas centrālkomitejā. Vēlāk viņu ievēlēja par Rīgas domes deputātu. Daudz publicējies presē un rakstījis grāmatas par tādiem tematiem kā jūrniecība, Kr. Valdemārs, Dziesmu svētki u.c. Otrā pasaules kara laikā devās bēgļu gaitās uz Zviedriju.^[4] Miris 1948. gada 13. aprīlī Stokholmā.^[5]