Latvijas Sauszemes spēki

Sauszemes spēki (SzS) ir daļa no Latvijas Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, kas sastāv no Kājnieku brigādes, Militārās izlūkošanas un Speciālo uzdevumu vienības. Kopīgi ar zemessardzi tiek nodrošināta valsts sauszemes teritorijas aizsardzība. Patlaban sauszemes spēki sastāv no profesionālā dienesta karavīriem.

Latvijas sauszemes spēki
Latvian Land Forces logo.png
Latvijas sauszemes spēku emblēma
Valsts Karogs: Latvija Latvija
Pastāvēšanas laiks 1918—1940
1991—pašlaik
Daļa no Latvijas Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem
Karaspēka veids Sauszemes bruņotie spēki
Karavīru skaits 971 [1]
Devīze "Vienotībā spēks!"
Militārās operācijas Brīvības cīņas
Irākas karš 2003
Karš Afganistānā 2001
Komandieri
Pašreizējais komandieris Pulkvedis Sandris Gaugers[2]

Kopš 2004. gada Latvija ietilpst NATO alianses sastāvā.

Sākot ar 2015. gadu Latvija deleģēs savus karavīrus ES Ziemeļu Kaujas grupai. Plānotais personālsastāva apjoms no Latvijas ir ap 160 karavīru.[3]

VēstureLabot

Laikaposms līdz 1940Labot

Laikaposms no 1991Labot

Par Sauszemes spēku dibināšanas dienu uzskata 1992. gada 30. aprīli, kad ar Latvijas Republikas Aizsardzības ministra pavēli Nr. 74 tika izveidots Sužu IDB (Izlūkdesanta bataljons).

Mainoties bataljona uzdevumiem un struktūrai, 1998. gadā tā nosaukums tika mainīts uz Izlūkdesanta/Latvijas miera uzturēšanas spēku bataljonu (IDB/LATBAT), bet 2000. gadā, uz izlūkdesanta bataljona bāzes, tika izveidots NBS Sauszemes spēku 1. kājnieku bataljons LATBAT.

2002. gada 7. augustā ar NBS komandiera pavēli Nr. 672 tika dibināts NBS Sauszemes spēku 2. kājnieku bataljons.

2009. gada 16. februārī par Sauszemes spēku komandieri tiek iecelts pulkvedis Dzintars Roga.

2013. gadā par jauno komandieri tiek iecelts Mārtiņš Liberts.[4]

2016. gada 19. jūlijā par sauszemes spēku mehanizētās kājnieku brigādes komandieri tiek iecelts Pulkvedis Ilmārs Atis Lejiņš.[5]

2018. gada 18. decembrī par sauszemes spēku mehanizētās kājnieku brigādes komandieri tiek iecelts Pulkvedis Sandris Gaugers.[6]

UzdevumiLabot

Sauszemes spēku galvenie uzdevumi ir [7]:

  • nodrošināt valsts sauszemes teritorijas aizsardzību;
  • nodrošināt vienību kaujas un mobilizācijas gatavību;
  • sagatavot vienības dalībai starptautiskajās operācijās;
  • piedalīties terorisma apkarošanas pasākumos;
  • piedalīties avārijas, ugunsdzēsības un glābšanas darbos un ārkārtējo situāciju izraisīto seku likvidēšanā.

Personālsastāvs un struktūraLabot

Sauszemes spēki[9]

Starptautiskā kooperācijaLabot

 
Latviešu, ASV un Afgāņu kareivji patruļas laikā Afganistānā.

Latvijas sauszemes spēki kopš 1996. gada piedalās starptautiskās miera uzturēšanas misijās. Līdz šai dienai NBS kareivji ir piedalījušies deviņās miera uzturēšanas misijās - Afganistānā, Albānijā, Bosnijā, Gruzijā, Kosovā, Maķedonijā, Irākā, Centrālāfrikas republikā un Somālijā.[10]

EkipējumsLabot

 
Latviešu karavīru mācībās Polijā.

SzS standarta strēlnieku ieroči ir H&K G36KV (modificēta H&K G36 triecienšautenes versija) triecienšautenes un H&K AG-36 zemstobra granātmetēji, FN MINIMI vieglie ložmetēji, snaipera šautenes L96A1 AW un Glock 17 pistoles. SzS apbruņojumā ir arī MG-3 ložmetēji. Speciālo uzdevumu vienības ekipējumā iekļautas arī H&K UMP, H&K MP-5 mašīnpistoles un Ultima Ratio 'Hecate II 50BMG cal snaipera šautenes. SzS smagie strēlnieku ieroči ir Browning M2 .50 kalibra ložmetējs, H&K GMG 40 mm granātšāvējs, dažādi prettanku granātmetēji — AT4 un Carl Gustaf granātmetējs, un mīnmetēji.

SzS ekipējumā ir M998 HMMWV bruņumašīnas, BV206 visurgājēji un 3 T-55 tanki, no kuriem kaujas kārtībā ir 1. 2 BRDM-2 bruņu desantizlūkmašīnas vairs nav darba kārtībā un ir izliktas kā mācību mērķi Ādažu poligonā.

Kājinieku ieročiLabot

Modelis Attēls Izcelsme Varianti Kalibrs Detaļas
Pistoles
Glock pistole     Austrija Glock 17
Glock 19
Glock 21
Glock 26
9×19mm Parabellum Standarta pistole.[11][12][13]
bises un automāti
Remington 870     ASV 12 gauge [13]
Heckler & Koch MP7     Vācija MP7A1 HK 4.6×30mm [13]
Heckler & Koch MP5     Vācija MP5A3 9×19mm Parabellum [13]
Heckler & Koch UMP     Vācija UMP9 9×19mm Parabellum Standarta vieglais automāts.[11][13]
Uzbrukuma šautenes
M16 rifle     ASV M16A1 Izmantošana tikai kā ceremonijas ierocis goda sardzē.
Heckler & Koch G36C     Vācija G36KV 5.56×45mm NATO Standarta uzbrukuma šautene.[11][12][13]
Snaipera šautenes
Heckler & Koch HK417     Vācija 7.62×51mm NATO [13]
Accuracy International Arctic Warfare     Apvienotā Karaliste AW
AXMC
AX50
7.62×51mm NATO
12.7×99mm NATO
AW variants reiz bija standarta snaipera šautene.[11][13]
PGM Hecate II     Francija 12.7×99mm NATO Standarta smagā snaipera šautene.[11][12][13]
Barrett M107     ASV 12.7×99mm NATO [13]
Ložmetēji
FN Minimi     Beļģija 5.56×45mm NATO Standarta vieglais ložmetējs.[11][12][13]
FN MAG     Zviedrija Kulspruta 58 B 7.62×51mm NATO [12][13]
M2 Browning machine gun     ASV M2HB-QCB 12.7×99mm NATO [14][13]
Granātu metēji
Heckler & Koch AG36     Vācija 40x46mm [11][13]
Heckler & Koch GMG     Vācija 40x53mm [11][12][13]
Prettanku ieroči
AT4     Zviedrija 84 mm [12]
Carl Gustav recoilless rifle     Zviedrija 84 mm [12][13] Zemessardze lieto M2 variantu.[15]
SPIKE     Izraēla [12][13]
Bezpilota lidaparāti
AeroVironment RQ-20 Puma     ASV RQ-20A 3 sistēmas kuras katra satur pa 3 bezpilota lidaparātiem[16]
UAV Factory Penguin C   Latvija Penguin C Liela attāluma bezpilota lidaparāts[17]

Militārie transportlīdzekļiLabot

Nosaukums Attēls Izcelsme Tips Varianti Kvantitāte Piezīmes
Bruņoti izlūkošanas transportlīdzekļi
CVR(T)     Apvienotā Karaliste Izlūkošanas kaujas kāpurķēžu bruņutehnika
Scimitar
Sultan
Spartan
Samson
Samaritan
123[18] Visi transportlīdzekļi tika modernizēti un kapitāli remontēti. Daži no tiem tiks aprīkoti ar SPIKE prettanku raķetēm.[19] Tehnikai vairs nav orģinālie Jaguar 4.2 litru benzīna dzinēji, bet gan 1988. gadā nomainīti 5,9 litru “Cummins BTA” dīzeļa dzinēji[20]
Bruņu automašīnas
HMMWV     ASV Bruņots džips M1043A2
M1113
30
8
ASV 2005. gadā ziedoja 10 vienības.[21] Iespējams 28 HMMWV tika nopirkti vēlāk.[22] Daži ir aprīkoti ar HK GMG, M2 Browning un SPIKE ATGM
Mercedes-Benz G-klase     Vācija Bruņots džips 290GD 50 [23][24]
Snatch Land Rover     Apvienotā Karaliste Bruņots džips 9 [25]
Kravas auto
Scania     Zviedrija Truck
P93
NM154
184
8
134 P93 kravas auto un 8 NM154 glābšanas automašīnas tika ziedotas no Norvēģijas 2013. gadā. 50 papildus kravas auto tika iepirkti 2014. gadā.[23]
Mercedes-Benz Unimog     Vācija Truck 120[26]
vieglie transportlīdzekļi
Mercedes-Benz G-Class     Vācija džips
240GD
300GDN
[23][27]
Land Rover Defender     Apvienotā Karaliste džips
D110
2 D110 variants tiek izmantots no militārās policijas.[28]
Polaris RZR   Veidne:US Ātrais uzbrukuma transportlīdzeklis
MRZR-2
MRZR-4
MV850
62[29] Pastāv opcija līdz pat 130 šādu transportlīdzekļu iegādei.[30]
Can-Am Outlander     Somija ATV
Outlander MAX 650XT
582[31] [32]
Speciālie transportlīdzekļi
Bv 206     Zviedrija Amphibious tracked vehicle
Bv 206A
Bv 206F
Ziedoti no Zviedrijas 2002. un 2003. gadā.[33] Šāda tipa transportlīdzekļi tika ražoti no 1979 līdz 1992. gadam. 2018. gadā no Latvijas tika iepirktas rezerves daļas 5,7 miljonu vērtībā šiem transportlīdzekļiem.

Dienesta pakāpes[34]Labot

Virsnieku dienesta pakāpes
Augstākie virsnieki Vecākie virsnieki Jaunākie virsnieki
Pakāpes zīmotne                  
Pakāpe Ģenerālleitnants
Lieutenant General
Ģenerālmajors
Major General
Brigādes Ģenerālis
Brigadier General
Pulkvedis
Colonel
Pulkvežleitnants
Lieutenant Colonel
Majors
Major
Kapteinis
Captain
Virsleitnants
First Lieutenant
Leitnants
Second Lieutenant
Pielīdzināmā NATO pakāpe OF-8 OF-7 OF-6 OF-5 OF-4 OF-3 OF-2 OF-1
Instruktoru un kareivju dienesta pakāpes
Instruktori Kareivji
Pakāpes zīmotne                
Pakāpe Augstākais virsseržants
Senior Warrant Officer
Galvenais virsseržants
Warrant Officer
Štāba virsseržants
Senior Sergeant
Virsseržants
Sergeant First Class
Seržants
Sergeant
Kaprālis
Corporal
Dižkareivis
Private First Class
Kareivis
Private
Pielīdzināmā NATO pakāpe OR-9 OR-8 OR-7 OR-6 OR-5 OR-4 OR-3 OR-2

AtsaucesLabot

  1. «Latvia - Defence Data» (angliski). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 22. maijā. Skatīts: 2015. gada 3. jūnijs.
  2. «"Sandris Gaugers». Skatīts: 2019. gada 8. jūnijā. Teksts " Nacionālie bruņotie spēki"" ignorēts
  3. http://www.sargs.lv/Zinas/NATO_un_ES/2014/11/22-01.aspx
  4. http://www.mil.lv/lv/Aktualitates/Preses_pazinojumi/2013/06/28-02.aspx[novecojusi saite]
  5. «Sauszemes spēku kājnieku brigādes komandiera svinīgā maiņas ceremonija». Skatīts: 2019. gada 8. jūnijā.
  6. «"Sandris Gaugers». Skatīts: 2019. gada 8. jūnijā. Teksts " Nacionālie bruņotie spēki" " ignorēts
  7. «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2014. gada 19. decembrī.
  8. Jane's World Armies Issue 23 - 2008
  9. «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2014. gada 20. decembrī.
  10. «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 31. decembrī. Skatīts: 2014. gada 20. decembrī.
  11. 11,0 11,1 11,2 11,3 11,4 11,5 11,6 11,7 «Par ieroču modeļu noteikšanu un iepirkumu Nacionālo bruņoto spēku vajadzībām». likumi.lv (latviešu). 2005. gada 28. jūlijs.
  12. 12,0 12,1 12,2 12,3 12,4 12,5 12,6 12,7 12,8 «Faktu lapa "Nacionālie bruņotie spēki" (2008)». www.mod.gov.lv (latviešu). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 31. augustā. Skatīts: 2020. gada 21. janvārī.
  13. 13,00 13,01 13,02 13,03 13,04 13,05 13,06 13,07 13,08 13,09 13,10 13,11 13,12 13,13 13,14 13,15 13,16 «AM sagatavojusi jaunus armijas ieroču standartus». www.tvnet.lv (latviešu). LETA. 2018. gada 12. jūlijs.
  14. «NBS par 1,8 miljoniem eiro iegādāsies 'Browning M2' ložmetējus». www.delfi.lv (latviešu). BNS. 2014. gada 21. decembris.
  15. Tupp, Enn (2018). "Zemessardze - KASP-i ja Kaitseliidu vääriline partner" (et). Kaitse Kodu! (Kaitseliit) 1: 34. ISSN 1406-3387.
  16. «Latvian army with US support to receive EUR 2.4 million worth of drones». Skatīts: 2018. gada 16. aprīlis.
  17. «Latvia acquires Penguin C long-endurance UAVs». Skatīts: 2019. gada 19. aprīlis.
  18. «Latvian army purchases UK armoured combat vehicles». Skatīts: 2014. gada 24. decembris.
  19. «Latvia to continue purchases of Spike anti-tank missiles». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 18. februārī. Skatīts: 2015. gada 12. janvāris.
  20. https://www.sargs.lv/lv/tehnika-un-ekipejums/2019-11-06/cvrt-serijas-brunumasinu-galvenais-trumpis-atrums-un-mobilitate
  21. «Latviešu karavīru draugs «Hummer»». tvnet.lv. 2005. gada 1. jūnijs.
  22. «Par ASV naudu pirks «Hummer»». apollo.lv (latviešu). 2005. gada 10. jūlijs.
  23. 23,0 23,1 23,2 «Bruņotie spēki saņem Norvēģijā pirktās automašīnas un ieročus» (Latvian). Skatīts: 2015. gada 31. maijs.
  24. «UNROCA original report - Latvia 2015». www.unroca.org.
  25. «Latvian soldiers leave for the operation in Central African Republic». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 8. februāris. Skatīts: 2014. gada 24. decembris. Ignorēts nezināms parametrs |url-status=
  26. «2019. gadā turpinājās NBS un Zemessardzes vienību bruņojuma modernizācija». sargs.lv. 2020. gada 13. janvāris.
  27. «“Latvijas Avīze” atmasko: Kad galvā lido šķīvīši…» (latviešu). 2017. gada 20. jūnijs.
  28. «MLR PT.21 ~ LATVIAN MILITARY POLICE D110 SW». joint-forces.com. 2019. gada 28. jūnijs.
  29. «Latvijas armija saņems ar ASV atbalstu sagādātus 62 taktiskos transportlīdzekļus» (Latvian). delfi.lv. Skatīts: 2018. gada 6. februāris.
  30. «All 47 howitzers bought from Austria are now in Latvia». eng.lsm.lv. 2018. gada 18. oktobris.
  31. «2019. gadā turpinājās NBS un Zemessardzes vienību bruņojuma modernizācija». sargs.lv. 2020. gada 13. janvāris.
  32. «Bruņotie spēki no Somijas iegādājušies 6x6 bezceļa transportlīdzekļus» (latviešu). 2018. gada 15. jūnijs.
  33. Gatis Kristovskis. «Latvia to buy parts of used all-terrain carriers from Sweden for EUR 5.7 million». LETA, 2018. gada 12. jūnijs.
  34. «Dienesta pakāpju saīsinājumi un tulkojumi». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 28. februārī. Skatīts: 29 aprīlis 2017.