Vikipēdija

Latvijas Sauszemes spēki

Sauszemes spēki (SzS) ir daļa no Latvijas Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, kas sastāv no Kājnieku brigādes, Militārās izlūkošanas un Speciālo uzdevumu vienības. Kopīgi ar zemessardzi tiek nodrošināta valsts sauszemes teritorijas aizsardzība. Patlaban sauszemes spēki sastāv no profesionālā dienesta karavīriem.

Latvijas sauszemes spēki
Latvijas sauszemes spēku emblēma
Valsts Karogs: Latvija Latvija
Pastāvēšanas laiks 1918—1940
1991—pašlaik
Daļa no Latvijas Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem
Karaspēka veids Sauszemes bruņotie spēki
Karavīru skaits 971 [1]
Devīze "Vienotībā spēks!"
Militārās operācijas Brīvības cīņas
Irākas karš 2003
Karš Afganistānā 2001
Komandieri
Pašreizējais komandieris pulkvedis Oskars Kudlis[2]

Kopš 2004. gada Latvija ietilpst NATO alianses sastāvā.

Sākot ar 2015. gadu, Latvija deleģē savus karavīrus ES Ziemeļu Kaujas grupai. Plānotais personālsastāva apjoms no Latvijas ir ap 160 karavīru.[3]

Vēsture

labot šo sadaļu

Laikposms līdz 1940. gadam

labot šo sadaļu
Pamatraksts: Latvijas Bruņotie spēki

Laikposms no 1991. gadam

labot šo sadaļu

Par Sauszemes spēku dibināšanas dienu uzskata 1992. gada 30. aprīli, kad ar Latvijas Republikas Aizsardzības ministra pavēli Nr. 74 izveidoja Sužu IDB (Izlūkdesanta bataljons).

Mainoties bataljona uzdevumiem un struktūrai, 1998. gadā tā nosaukums nomainīts uz Izlūkdesanta/Latvijas miera uzturēšanas spēku bataljonu (IDB/LATBAT), bet 2000. gadā, uz izlūkdesanta bataljona bāzes, izveidoja NBS Sauszemes spēku 1. kājnieku bataljons (LATBAT). 2002. gada 7. augustā ar NBS komandiera pavēli Nr. 672 tika dibināts NBS Sauszemes spēku 2. kājnieku bataljons.

Sauszemes spēku komandieri:

Uzdevumi

labot šo sadaļu

Sauszemes spēku galvenie uzdevumi ir:[6]

  • nodrošināt valsts sauszemes teritorijas aizsardzību;
  • nodrošināt vienību kaujas un mobilizācijas gatavību;
  • sagatavot vienības dalībai starptautiskajās operācijās;
  • piedalīties avārijas, ugunsdzēsības un glābšanas darbos un ārkārtējo situāciju izraisīto seku likvidēšanā;
  • sniegt atbalstu civilās aizsardzības sistēmas iestādēm.

Personālsastāvs un struktūra

labot šo sadaļu
Latvijas armijas bāžu un vienību dislokācija[7]
Sauszemes spēki[8]

Starptautiskā kooperācija

labot šo sadaļu
 
Latvijas, ASV un Afganistānas valdības kareivji patruļas laikā Afganistānas kara laikā.

Latvijas sauszemes spēki kopš 1996. gada piedalās starptautiskās miera uzturēšanas misijās. Līdz šai dienai NBS kareivji ir piedalījušies deviņās miera uzturēšanas misijās — Afganistānā, Albānijā, Bosnijā, Gruzijā, Kosovā, Maķedonijā, Irākā, Centrālāfrikas republikā un Somālijā.[10]

Ekipējums

labot šo sadaļu
 
Latviešu karavīru mācībās Polijā

Kājnieku ieroči

labot šo sadaļu
Modelis Attēls Izcelsmes valsts Varianti Kalibrs Piezīmes
Pistoles
Glock     Austrija Glock 17
Glock 19
Glock 21
Glock 26		 9×19mm Parabellum Standarta pistole.[11][12][13]
Bises un automāti
Remington 870     ASV 12 gauge [13]
Heckler & Koch MP7     Vācija MP7A1 HK 4.6×30mm [13]
Heckler & Koch MP5     Vācija MP5A3 9×19mm Parabellum [13]
Heckler & Koch UMP     Vācija UMP9 9×19mm Parabellum Standarta vieglais automāts.[11][13]
Šautenes
M16     ASV M16A1 Tiek izmantots kā ceremoniju ierocis.
Heckler & Koch G36C     Vācija G36KV 5.56×45mm NATO Standarta šautene.[11][12][13]
Snaipera šautenes
Heckler & Koch HK417     Vācija 7.62×51mm NATO [13]
Accuracy International Arctic Warfare   Apvienotā Karaliste AW
AXMC
AX50		 7.62×51mm NATO
12.7×99mm NATO
PGM Hecate II     Francija 12.7×99mm NATO Standarta smagā snaipera šautene.[11][12][13]
Barrett M107     ASV 12.7×99mm NATO [13]
Ložmetēji
FN Minimi     Beļģija 5.56×45mm NATO Standarta vieglais ložmetējs.[11][12][13]
FN MAG     Zviedrija Kulspruta 58 B 7.62×51mm NATO [12][13]
M2 Browning     ASV M2HB-QCB 12.7×99mm NATO [13][14]
Granātmetēji
Heckler & Koch AG36     Vācija 40x46mm [11][13]
Heckler & Koch GMG     Vācija 40x53mm [11][12][13]
Prettanku ieroči
AT4   Zviedrija 84 mm [12]
Carl Gustav recoilless rifle     Zviedrija M2
M4		 84 mm [12][13][15]
SPIKE     Izraēla SR
LR I
LR II
ER II		 [12][13]
Bezpilota lidaparāti
AeroVironment RQ-20 Puma     ASV RQ-20A 9 bezpilota lidaparāti[16]
UAV Factory Penguin C   Latvija Penguin C Ilgstošas un tālas darbības bezpilota lidaparāts[17]

Militārie transportlīdzekļi

labot šo sadaļu
Nosaukums Attēls Izcelsmes valsts Tips Varianti Skaits Piezīmes
Bruņu tehnika
CVR(T)
 
   Apvienotā Karaliste Izlūkošanas kaujas kāpurķēžu bruņu tehnika
Scimitar
Sultan
Spartan
Samson
Samaritan
 205[18] 123 ir modernizēti un kapitāli atremontēti. Daži aprīkoti ar SPIKE prettanku raķetēm.[19]
Patria 6x6     Somija Bruņutransportieri 200 [20]
Bruņotas automašīnas
HMMWV     ASV Apvidus automobilis M1043A2
M1113 		30
8 		2005. gadā ASV ziedoja 10 automašīnas.[21] Vēlāk vēl 28 HMMWV automašinas tika piepirktas klāt.[22] Dažas ir aprīkotas ar HK GMG, M2 Browning un SPIKE prettanku raķetēm.
Mercedes-Benz G-klase     Vācija Apvidus automobilis 290GD 50 [23][24]
Kravas auto
Scania     Zviedrija Kravas automašīna
P93
NM154
 184
8 		2013. gadā Norvēgija ziedoja 134 P93 un 8 NM154 kravas automašīnas. 2014. gadā vēl tika papildus iepirktas 50 P93 kravas automašīnas.[23]
Mercedes-Benz Unimog     Vācija Kravas automašīna 120[25]
Vieglie transportlīdzekļi
Mercedes-Benz G-Class     Vācija Apvidus automobilis
240GD
300GDN
 [23][26]
Land Rover Defender     Apvienotā Karaliste Apvidus automobilis
D110
 2 Tiek izmantots militārās policijas vajadzībām.[27]
Polaris RZR     ASV Bagijs
MRZR-2
MRZR-4
MV850
 62[28]
Can-Am Outlander   Somija Kvadrocikls
Outlander MAX 650XT
 582[25] [29]
Speciālie transportlīdzekļi
Bv 206     Zviedrija Visurgājējs
Bv 206A
Bv 206F

Artilērija

labot šo sadaļu
Nosaukums Attēls Izcelsmes valsts Kalibrs Skaits Piezīmes
Mīnmetēji
L16 81mm     Apvienotā Karaliste
  Norvēģija 		81 mm
GrW 86     Austrija 120 mm [30]
Pašgājējhaubices
M109A5Ö
Rechenstellenpanzer M109 		    ASV
  Austrija 		155 mm 53
10 		35 haubices, 10 uguns kontrolieri un 2 vadītāju apmācības līdzekļi.[31] 2021. gadā tika papildus saņemtas 18 haubices.[32]

Dienesta pakāpes[33]

labot šo sadaļu
Virsnieku dienesta pakāpes
Augstākie virsnieki Vecākie virsnieki Jaunākie virsnieki
Pakāpes zīmotne                  
Pakāpe Ģenerālleitnants
Lieutenant General 		Ģenerālmajors
Major General 		Brigādes ģenerālis
Brigadier General 		Pulkvedis
Colonel 		Pulkvežleitnants
Lieutenant Colonel 		Majors
Major 		Kapteinis
Captain 		Virsleitnants
First Lieutenant 		Leitnants
Second Lieutenant
Pielīdzināmā NATO pakāpe OF-8 OF-7 OF-6 OF-5 OF-4 OF-3 OF-2 OF-1
Instruktoru un kareivju dienesta pakāpes
Instruktori Kareivji
Pakāpes zīmotne                
Pakāpe Augstākais virsseržants
Senior Warrant Officer 		Galvenais virsseržants
Warrant Officer 		Štāba virsseržants
Senior Sergeant 		Virsseržants
Sergeant First Class 		Seržants
Sergeant 		Kaprālis
Corporal 		Dižkareivis
Private First Class 		Kareivis
Private
Pielīdzināmā NATO pakāpe OR-9 OR-8 OR-7 OR-6 OR-5 OR-4 OR-3 OR-2

Atsauces

labot šo sadaļu
  1. ↑ «Latvia - Defence Data» (angliski). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 22. maijā. Skatīts: 2015. gada 3. jūnijs.
  2. ↑ 2,0 2,1 «Notiks Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes komandiera maiņas ceremonija». lvportals.lv. Skatīts: 2023. gada 8. jūlijā.
  3. ↑ http://www.sargs.lv/Zinas/NATO_un_ES/2014/11/22-01.aspx
  4. ↑ «Sauszemes spēku kājnieku brigādes komandiera svinīgā maiņas ceremonija». Skatīts: 2019. gada 8. jūnijā.
  5. ↑ «"Sandris Gaugers - Nacionālie bruņotie spēki"». Skatīts: 2019. gada 8. jūnijā.
  6. ↑ «Sauszemes spēku Mehanizētā kājnieku brigāde». Skatīts: 2020. gada 28. oktobrī.
  7. ↑ Jane's World Armies Issue 23 - 2008
  8. ↑ «NBS vienības». Skatīts: 2020. gada 5. oktobrī.
  9. ↑ «Sauszemes spēku Mehanizētā kājnieku brigāde». Latvijas Armija. Skatīts: 2020. gada 28. oktobrī.
  10. ↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 31. decembrī. Skatīts: 2014. gada 20. decembrī.
  11. ↑ 11,0 11,1 11,2 11,3 11,4 11,5 11,6 «Par ieroču modeļu noteikšanu un iepirkumu Nacionālo bruņoto spēku vajadzībām». likumi.lv (latviešu). 2005. gada 28. jūlijs.
  12. ↑ 12,0 12,1 12,2 12,3 12,4 12,5 12,6 12,7 12,8 «Faktu lapa "Nacionālie bruņotie spēki" (2008)». www.mod.gov.lv (latviešu). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 31. augustā. Skatīts: 2020. gada 21. janvārī.
  13. ↑ 13,00 13,01 13,02 13,03 13,04 13,05 13,06 13,07 13,08 13,09 13,10 13,11 13,12 13,13 13,14 13,15 «AM sagatavojusi jaunus armijas ieroču standartus». www.tvnet.lv (latviešu). LETA. 2018. gada 12. jūlijs.
  14. ↑ «NBS par 1,8 miljoniem eiro iegādāsies 'Browning M2' ložmetējus». www.delfi.lv (latviešu). BNS. 2014. gada 21. decembris.
  15. ↑ Tupp, Enn (2018). "Zemessardze - KASP-i ja Kaitseliidu vääriline partner" (et). Kaitse Kodu! (Kaitseliit) 1: 34. ISSN 1406-3387.
  16. ↑ «Latvian army with US support to receive EUR 2.4 million worth of drones». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 13. janvārī. Skatīts: 2018. gada 16. aprīlis.
  17. ↑ «Latvia acquires Penguin C long-endurance UAVs». Skatīts: 2019. gada 19. aprīlis.
  18. ↑ «NBS saņēmuši visas 2014. gadā parakstītajā līgumā paredzētās kāpurķēžu izlūkošanas mašīnas CVR(T)». Skatīts: 2020. gada 28. oktobrī.
  19. ↑ «Latvia to continue purchases of Spike anti-tank missiles». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 18. februārī. Skatīts: 2015. gada 12. janvāris.
  20. ↑ «Parakstītā vienošanās par “Patria” 6x6 iegādi stiprinās NBS spējas un pašmāju industriju».
  21. ↑ «Latviešu karavīru draugs «Hummer»». tvnet.lv. 2005. gada 1. jūnijs.
  22. ↑ «Par ASV naudu pirks «Hummer»». apollo.lv (latviešu). 2005. gada 10. jūlijs.
  23. ↑ 23,0 23,1 23,2 «Bruņotie spēki saņem Norvēģijā pirktās automašīnas un ieročus» (Latvian). Skatīts: 2015. gada 31. maijs.
  24. ↑ «UNROCA original report - Latvia 2015». www.unroca.org.
  25. ↑ 25,0 25,1 «2019. gadā turpinājās NBS un Zemessardzes vienību bruņojuma modernizācija». sargs.lv. 2020. gada 13. janvāris.
  26. ↑ «“Latvijas Avīze” atmasko: Kad galvā lido šķīvīši…» (latviešu). 2017. gada 20. jūnijs.
  27. ↑ «MLR PT.21 ~ LATVIAN MILITARY POLICE D110 SW». joint-forces.com. 2019. gada 28. jūnijs.
  28. ↑ «Latvijas armija saņems ar ASV atbalstu sagādātus 62 taktiskos transportlīdzekļus» (Latvian). delfi.lv. Skatīts: 2018. gada 6. februāris.
  29. ↑ «Bruņotie spēki no Somijas iegādājušies 6x6 bezceļa transportlīdzekļus» (latviešu). 2018. gada 15. jūnijs.
  30. ↑ «Latvia gets from Austria second-hand 120 mm mortars». leta.lv. 2017. gada 4. oktobris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 31. oktobrī. Skatīts: 2020. gada 27. oktobrī.
  31. ↑ «ARMOUR FOCUS – NEW LATVIAN M109 SPH». joint-forces.com. 2018. gada 4. aprīlis.
  32. ↑ «Latvijai piegādātas papildu 18 pašgājējhaubices». delfi.lv. 2021. gada 27. jūlijs.
  33. ↑ «Dienesta pakāpju saīsinājumi un tulkojumi». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 28. februārī. Skatīts: 29 aprīlis 2017. Arhivēts 2017. gada 28. februārī, Wayback Machine vietnē.

Ārējās saites

labot šo sadaļu

Vienotā rekrutēšanas platforma "klustikaravirs.lv"

Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Latvijas_Sauszemes_spēki&oldid=4175954"