Latvijas—Igaunijas robeža
Latvijas—Igaunijas robeža ir Eiropas Savienības iekšējā robeža, kas mūsdienās ir 343 km gara.
Robežas izveidošana
labot šo sadaļuPēc Pirmā pasaules kara un neatkarīgas Latvijas un Igaunijas nodibināšanas bija nepieciešama arī kopējā robeža. Latvijas—Igaunijas robežas jautājumā 1920. gada 22. martā tika parakstīta šķīrējtiesas konvencija.
Balstoties uz šķīrējtiesas spriedumu, 1920. gada 19. oktobrī Rīgā parakstīja Latvijas un Igaunijas līgumu par robežu noteikšanu dabā un pieņēma instrukciju jauktajai robežkomisijai. 1923. gada 1. novembra papildlīgumā noteikta robežas austrumu daļa starp teritorijām, kuras Latvija un Igaunija bija ieguvusi no Krievijas. Igaunija atteicās no agrākās Lauru kolonijas dienvidu daļas ar jauktu krievu un latviešu etnisko sastāvu par labu Latvijai.[1]
1927. gada 30. martā parakstīja robežas aprakstu, kas bija 375 km gara ar 442 robežpunktiem, numurētiem no Latvijas, Igaunijas un PSRS saskares punkta austrumos līdz Rīgas līcim pie Ainažiem rietumos.
Latvijas—Igaunijas robežu sargāja robežsargu rotas Valkā, Ziemupē, Rūjienā, un Ainažos.
Teritoriālās pretenzijas
labot šo sadaļu
Robežas nospraušanā atsevišķu Valmieras un Valkas apriņķu teritoriju piederība vienai vai otrai valstij bija strīdīga. Kā piemēram Igaunija izvirzīja pretenzijas uz Api, Veclaiceni, Valku un tās tuvāko apkārtni, Lodes, Ipiķu pagastiem un Ainažiem ar tuvāko apkārtni. No minētajām teritorijām Igaunijai tika piešķirta lielākā Valkas pilsētas daļa (Valga), Cores pagasts (et:Sooru vald) un Plātera pagasts (Laatre vald).
Savukārt Latvijā iekļāva lielāko daļu no Jaunrozes pagasta (igauņu: Vastse-Roosa) no bijušā Veravas apriņķa. Ainažos veiktajā tautas nobalsošanā vairums iedzīvotāju balsoja par pievienošanos Latvijai. Latvija pretendēja uz Kaģjerves pagastu (et:Kaagjärve vald) un vēl dažām nelielām teritorijām, kā arī Roņu salu, bet 1923. gadā no pretenzijām uz Roņu salu atteicās, lai izveidotu militāro aliansi ar Igauniju.
Mūsdienu robeža
labot šo sadaļuMūsdienās Latvijas un Igaunijas robeža ir saīsinājusies par 32 km, jo 1944. gadā PSRS nelikumīgi atdalīja no abām valstīm attiecīgi Abrenes un Petseru apgabalus.
Latvijas—Igaunijas robežas atjaunošanu uzsāka 1992. gadā un pabeidza 1999. gadā. Tā iezīmēta ar 442 robežstabiem.
Robežkontrole
labot šo sadaļuPēc Igaunijas un Latvijas pievienošanās ES 2004. gadā robežkontroli atcēla, bet īslaicīgi atjaunoja COVID-19 pandēmijas laikā un pēc Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā.[2]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Konfidenciāli iespaidi latviešu LAURU KOLONIJĀ Igaunijā. – 1938. – B.D. publicējums.». bonis.lv. Skatīts: 2015-12-23.
- ↑ Igaunija atceļ pagaidu robežkontroli ar Latviju lsm.lv 2022. gada 25. maijā