Laimdonis Grasmanis
Laimdonis Grasmanis (dzimis 1916. gada 12. maijā Krievijā, miris 1970. gada 2. septembrī Rīgā) bija Latvijas gleznotājs, viens no ievērojamākajiem latviešu skatuves glezniecības meistariem.
| Laimdonis Grasmanis | |
|---|---|
 | |
| Pilnais vārds | Laimdonis Grasmanis |
| Dzimis |
1916. gada 12. maijā Krievija |
| Miris |
1970. gada 2. septembrī (54 gadu vecumā) Rīga, Latvija |
| Nozares | glezniecība |
Biogrāfija labot šo sadaļu
Laimdonis Grasmanis dzimis 1916. gada 12. maijā Krievijā, kur atradās ģimene bēgļu gaitās. Bērnību pavadījis Liepājā pie audžuvecākiem. Māksliniecisko izglītību guvis Liepājas lietišķās mākslas vidusskolā dekoratīvās glezniecības nodaļā (1933 — 1937) un Latvijas Mākslas akadēmijā Figurālās glezniecības meistardarbnīcā (1937 — 1942, no kuras izstājās kara gados. Bijis Drāmas teātra, tagadējā Latvijas Nacionālā teātra galvenais mākslinieks un Rīgas Kinostudijas mākslinieks inscenētājs. Mākslinieku Savienības biedrs no 1945. gada, Kino Savienības biedrs no 1962. gada.
Mākslinieciskā darbība labot šo sadaļu
Mākslinieciskajā vidē sava laika spilgta un radoša personība, kas apveltīta ar lielām darba spējām. Stājglezniecībā strādājis galvenokārt akvareļa un eļļas glezniecības tehnikās, gleznojis ainavas un portretus. Portretējis galvenokārt latviešu aktierus — Elzu Radziņu, Lidiju Freimani, Pēteri Pētersonu, Hariju Liepiņu, Jāni Osi, Hariju Avenu, Arnoldu Mīlbretu un citus, šiem darbiem ir liela kā mākslinieciska tā arī kultūrvēsturiska vērtība. Mākslinieka gleznas ir vitālas, ar kāpinātu krāsainību un ekspresiju, gleznojumā izmantojot sulīgus, plašus triepienus. Akvareļa tehnikā darinājis galvenokārt ainavas, arī portretus (Olga Krūmiņa, Ēvalds Valters, Artūrs Dimiters, Karps Klētnieks), izmantojot klasiskā akvareļa paņēmienus un dzidrā pludinājuma tehniku.[1]
Skatuves meistara darbība labot šo sadaļu
Bijis viens no ievērojamākajiem latviešu skatuves glezniecības meistariem. Būdams Drāmas teātra galvenais mākslinieks, veidojis aptuveni 100 dažādiem iestudējumiem skatuves ietērpu, bez tam darinājis skatuves ietērpus arī Dailes teātrim un Operetes teātrim. Bijis labs dažādu stilu un laikmetu pazinējs.[1]
Mākslinieka inscenētāja darbība labot šo sadaļu
Rīgas Kinostudijā kā mākslinieks inscenētājs strādājis no 1956. gada, dodot savu artavu sekojošu filmu tapšanā: "Zvejnieka dēls", "Rita", "Šķēps un roze", "Sūtņu sazvērestība", "Kapteiņa Enriko pulkstenis", "Pie bagātās kundzes", "Vella kalpi".
Izstādes labot šo sadaļu
Mākslinieks izstādēs piedalījies no 1937. gada. Personālizstādes noritējušas Rīgā (1943, 1966, 1970). Piemiņas izstāde notikusi Rīgā (1978, 1996, 2006), Liepājā (1997).[2]
Izmantotā literatūra labot šo sadaļu
- Red. Vilsons, A. Māksla un arhitektūra biogrāfijās. Rīga: Latvijas enciklopēdija, 1995. 239 lpp.
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ 1,0 1,1 Red. Vilsons, A. Māksla un arhitektūra biogrāfijās. Rīga: Latvijas enciklopēdija, 1995. 177. lpp.
- ↑ www.paintings.lv[novecojusi saite]