Laimdonis Grasmanis

Laimdonis Grasmanis (dzimis 1916. gada 12. maijā Krievijā, miris 1970. gada 2. septembrī Rīgā) bija Latvijas gleznotājs, viens no ievērojamākajiem latviešu skatuves glezniecības meistariem.

Laimdonis Grasmanis
Laimdonis Grasmanis.jpg
Pilnais vārds Laimdonis Grasmanis
Dzimis 1916. gada 12. maijā
Krievija
Miris 1970. gada 2. septembrī (54 gadu vecumā)
Rīga, Latvija
Nozares glezniecība

BiogrāfijaLabot

Laimdonis Grasmanis dzimis 1916. gada 12. maijā Krievijā, kur atradās ģimene bēgļu gaitās. Bērnību pavadījis Liepājā pie audžuvecākiem. Māksliniecisko izglītību guvis Liepājas lietišķās mākslas vidusskolā dekoratīvās glezniecības nodaļā (1933 — 1937) un Latvijas Mākslas akadēmijā Figurālās glezniecības meistardarbnīcā (1937 — 1942, no kuras izstājās kara gados. Bijis Drāmas teātra, tagadējā Latvijas Nacionālā teātra galvenais mākslinieks un Rīgas kinostudijas mākslinieks inscenētājs. Mākslinieku Savienības biedrs no 1945. gada, Kino Savienības biedrs no 1962. gada.

Mākslinieciskā darbībaLabot

Mākslinieciskajā vidē sava laika spilgta un radoša personība, kas apveltīta ar lielām darba spējām. Stājglezniecībā strādājis galvenokārt akvareļa un eļļas glezniecības tehnikās, gleznojis ainavas un portretus. Portretējis galvenokārt latviešu aktierusElzu Radziņu, Lidiju Freimani, Pēteri Pētersonu, Hariju Liepiņu, Jāni Osi, Hariju Avenu, Arnoldu Mīlbretu un citus, šiem darbiem ir liela kā mākslinieciska tā arī kultūrvēsturiska vērtība. Mākslinieka gleznas ir vitālas, ar kāpinātu krāsainību un ekspresiju, gleznojumā izmantojot sulīgus, plašus triepienus. Akvareļa tehnikā darinājis galvenokārt ainavas, arī portretus (Olga Krūmiņa, Ēvalds Valters, Artūrs Dimiters, Karps Klētnieks), izmantojot klasiskā akvareļa paņēmienus un dzidrā pludinājuma tehniku.[1]

Skatuves meistara darbībaLabot

Bijis viens no ievērojamākajiem latviešu skatuves glezniecības meistariem. Būdams Drāmas teātra galvenais mākslinieks, veidojis aptuveni 100 dažādiem iestudējumiem skatuves ietērpu, bez tam darinājis skatuves ietērpus arī Dailes teātrim un Operetes teātrim. Bijis labs dažādu stilu un laikmetu pazinējs.[1]

Mākslinieka inscenētāja darbībaLabot

Rīgas kinostudijā kā mākslinieks inscenētājs strādājis no 1956. gada, dodot savu artavu sekojošu filmu tapšanā: "Zvejnieka dēls", "Rita", "Šķēps un roze", "Sūtņu sazvērestība", "Kapteiņa Enriko pulkstenis", "Pie bagātās kundzes", "Vella kalpi".

IzstādesLabot

Mākslinieks izstādēs piedalījies no 1937. gada. Personālizstādes noritējušas Rīgā (1943, 1966, 1970). Piemiņas izstāde notikusi Rīgā (1978, 1996, 2006), Liepājā (1997).[2]

Izmantotā literatūraLabot

  • Red. Vilsons, A. Māksla un arhitektūra biogrāfijās. Rīga: Latvijas enciklopēdija, 1995. 239 lpp.

AtsaucesLabot

  1. 1,0 1,1 Red. Vilsons, A. Māksla un arhitektūra biogrāfijās. Rīga: Latvijas enciklopēdija, 1995. 177. lpp.
  2. www.paintings.lv[novecojusi saite]

Ārējās saitesLabot