Zosnas katoļu baznīca
Zosnas Svētā Erceņģeļa Miķeļa Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Rēzeknes-Aglonas diecēzes draudzes baznīca.[1] Tā atrodas Rēzeknes novada Lūznavas pagasta Zosnā. Dievnams ir viena no mazākajām koka baznīcām Latgalē un vecākā Rāznas nacionālā parka baznīca.[2] Tā ir valsts arhitektūras piemineklis.
| Zosnas Svētā Erceņģeļa Miķeļa Romas katoļu baznīca | |
|---|---|
 Zosnas katoļu baznīca | |
  Zosnas baznīca | |
| Pamatinformācija | |
| Atrašanās vieta |
 Latvija, Lūznavas pagasts, Zosna |
| Koordinātas | 56°19′51″N 27°20′22″E / 56.33083°N 27.33944°EKoordinātas: 56°19′51″N 27°20′22″E / 56.33083°N 27.33944°E |
| Piederība konfesijai | Romas katoļu baznīca |
| Iesvētīšanas gads | 1800 |
| Baznīcas vai organizācijas statuss | Rēzeknes-Aglonas diecēze |
| Statuss | baznīca |
| Vadība | prāvests Haralds Broks |
| Arhitektūras apraksts | |
| Fasādes virziens | R |
| Celtniecības beigas | 1800 |
| Specifikācija | |
| Garums | 15 m |
| Platums | 7 m |
| Būvmateriāli | koks |
| Oficiālais nosaukums: Zosnas katoļu baznīca | |
| Aizsardzības numurs | 5825 |
| Vērtības grupa | Vietējās nozīmes kultūras piemineklis |
| Tipoloģiskā grupa | Arhitektūra |
| Iekļaušana aizsardzībā | 1998. gada 19. decembris |
Vēsture
labot šo sadaļuZosnas katoļu koka baznīcu uzcēla 1800. gadā Zosnas muižas teritorijā par tautas ziedojumiem. 1882. gadā tika veikta baznīcas pārbūve, pēc kura baznīca kļuva 5 metrus garāka un tika piebūvēts tornītis un kora telpa.[3]
Draudze
labot šo sadaļuDraudze iekļaujas Romas Katoļu Rīgas Metropolijas klēra Rēzeknes-Aglonas diecēzē. Draudzi apkalpo prāvests Haralds Broks.[1] Zosnas draudze nodibināta 1921. gadā, tā radusies, atdalot sādžas no Pušas un Dukstigala draudzēm. Draudzei ir septiņas kapsētas — Rēznas kapsēta, Miera kapsēta, Gineviču kapsēta, Biržgaļu kapsēta, Stašuļu kapi, Lipušku kapi, Lucišku kapsēta.
Draudzes lielākie svētki
labot šo sadaļuDraudzes lielākie svētki un atlaidu dienas ir Svētā Padujas Antona diena, Vissvētākās Jaunavas Marijas skapulāra svētki, Svētā Erceņģeļa Miķeļa svētki (40 stundas), Svētā Stefana diena.
Tehniska informācija
labot šo sadaļuZosnas baznīca ir koka guļbūves viennavas celtne uz akmens mūra pamata, apšūta ar dēļiem, ar skārda jumtu un koka grīdu. Ēka darināta tikai ar cirvi, izmatojot pašu kaltās naglas. Tā ir 10 metrus gara un 7 metrus plata. Virs dievnama ieejas ir neliels četrstūrveida zvanu tornis, ko rotā kalts krusts. Baznīcu slēdz ar vairāk nekā 100 gadus vecu atslēgu. Pa kreisi no baznīcas atrodas neliels tornītis ar senu vara zvanu. Ap baznīcu ir mūra žogs ar ķieģeļu mūra vārtiem, kas ir arkveidīgi ar trim tornīšiem..
Interjers
labot šo sadaļuBaznīcā ir trīs altāri. Galvenajā altārī ir ievietota Svētā Miķeļa glezna, sānu altāros redzamas Svētā Antona un Jaunavas Marijas glezna "Madonna ar bērnu".[4] Daži rituālu priekšmeti kā krucifikss un gleznas ir 50 gadus vecākas par pašu dievnamu, jo tie tika atvesti no nojauktās Regžu baznīcas.[5]
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Zosnas katoļu baznīca.- www.iinuu.lv
- www.luznava.lv
- www.foto.eks.lv
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 «www.katolis.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 16. decembrī. Skatīts: 2012. gada 5. janvārī.
- ↑ www.latvia.travel/lv[novecojusi saite]
- ↑ Jānis Cakuls. Latvijas Romas katoļu draudzes. Rīga:Rīgas metropolijas kūrija, 1997. 515.lpp.
- ↑ www.latvia.travel[novecojusi saite]
- ↑ «www.iinuu.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 26. janvārī. Skatīts: 2012. gada 5. janvārī.