Atvērt galveno izvēlni

Kristers Horns jeb Kristers Hūrns (zviedru: Krister Klasson Horn af Åminne, 1626—1677) bija zviedru karavīrs un valstsvīrs. Rīgas gubernators (1654—1657), Ingrijas un Keksholmas ģenerālgubernators (1657—1659), Zviedrijas valsts padomnieks (1660), feldmaršals (1672), Zviedru Vidzemes ģenerālgubernators (1674—1686). Valtenberģu muižas īpašnieks.

Kristers Horns
Krister Klasson Horn
Kristers Horns
Personīgā informācija
Dzimis 1622. gada 13. novembrī
Ritterne, Uplande (tagad Vestmanlandes lēne, Karogs: Zviedrija Zviedrija
Miris 1692. gada 26. maijā (69 gadi)
Ritterne, Karogs: Zviedrija Zviedrija

DzīvesgājumsLabot

Dzimis 1622. gada 13. novembrī Riternē (Rytterne socken) barona Klāsa Horna (1587—1651) un viņa sievas Zigrīdas Uksenšernas (1590-1644) ģimenē. Viņa mātesbrāļi bija Bengts Uksenšerna (1591—1643) un Gabriels Uksenšerna (1586—1656).

1654. gadā viņu iecēla par Rīgas gubernatoru, 1656. gadā notika vairāk nekā mēnesi ilga Rīgas aizstāvēšana pret Krievijas caristes karaspēka uzbrukumu Otrajā Ziemeļu karā. 1657. gadā karalis Kārlis XI viņu iecēla par Ingrijas un Keksholmas ģenerālgubernatoru.

1672. gadā viņam piešķīra feldmaršala pakāpi, no 1674. līdz 1684. gadam viņš bija Zviedru Vidzemes ģenerālgubernators. 1678. gadā viņš par 3000 dālderiem iegādājās Mazsalacas muižu. Viņa vadībā 1681. gadā tika sākta agrārā reforma, kas pazīstama kā „muižu redukcija”, tika atsavinātas zviedru lielmuižniekiem pēc kara piešķirtās pilsmuižas (Alūksnes pils, Bukultu pils, Burtnieku pils, Cēsu pils, Doles pils, Dzērbenes pils, Ēveles muiža, Ļaudonas pils, Mālpils pils, Mujānu pils, Raunas pils, Rūjienas pils, Siguldas pils, Smiltenes pils, Vainižu pils, Valmieras pils, Trikātas pils). Miris 1692. gada 26. maijā savā Riternes muižā Zviedrijā.

Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
Fabiāns fon Ferzens
Zviedru Vidzemes ģenerālgubernators
16741684
Pēctecis:
Jakobs Johans Hastfers