Jalta (ukraiņu un krievu: Ялта, Krimas tatāru: Yalta) ir kūrortpilsēta Ukrainas dienvidos, Krimas pussalas dienvidu krastā. Pilsēta apskauj līci, kas iesniedzas Krimas pussalā, bet pašu pilsētu ielenc ar mežiem apaugušie Krimas kalni. Administratīvi Krimas Autonomās Republikas republikas nozīmes pilsēta (kopējā teritorija 282,9km², 142 100 iedzīvotāju), kurai pakļauti arī Alupkas pilsēta un Gaspras, Gurzufas, Livādijas, Masandras, Simeizas un Forosas pilsētciemati.

Jalta
pilsēta
Ялта
Jalta
Karogs: Jalta
Karogs
Ģerbonis: Jalta
Ģerbonis
Jalta (Ukraina)
Jalta
Jalta
Jalta Ukrainas kartē
Jalta (Krima)
Jalta
Jalta
Jalta Krimas kartē
Koordinātas: 44°29′58″N 34°9′19″E / 44.49944°N 34.15528°E / 44.49944; 34.15528Koordinātas: 44°29′58″N 34°9′19″E / 44.49944°N 34.15528°E / 44.49944; 34.15528
Valsts Karogs: Ukraina Ukraina (de iure)
Karogs: Krievija Krievija (de facto)
Apgabals Krima
Pirmoreiz minēta 15. gadsimts
Pilsētas tiesības 1838
Platība
 • Kopējā 17,37 km2
Augstums 40 m
Iedzīvotāji (2012)[1]
 • kopā 78 040
 • blīvums 4 492,8/km²
Pasta indekss 98600 — 98639
Tālruņu kods +380-654
Mājaslapa jalita.com
Jalta Vikikrātuvē

Aptuveni 70 kilometru garo joslu gar jūru, kur atrodas arī Jalta, nereti sauc par "Lielo Jaltu". Jalta ir Krimas nozīmīgākais kūrortu centrs. Bez kūrortiem pilsētā ir arī attīstīta osta un transporta mezgli. Jaltā valda mitrs, subtropisks klimats, kas ir labvēlīgs vīnogu, orhideju u.c. siltumu mīlošu augu audzēšanai.

Apdzīvotā vieta radās pēc tam, kad sengrieķi šeit Melnās jūras krastā izveidoja Jalisas koloniju (grieķu: Ιαλυσος, Γιαλός — "drošais krasts"). Dženovas tirgotāji to dēvēja par Etalitu vai Galitu. 1945. gadā netālu no pilsētas — bijušajā Krievijas ķeizara Aleksandra II rezidencē Livādijā — notika Jaltas konference.

Krimas aneksijas laikā 2014. gada martā to okupēja Krievijas bruņotie spēki.

Ārējās saites

labot šo sadaļu