Kotiks
Kotiks ir jebkurš ausroņu dzimtas (Otariidae) dzīvnieks, kas pieder kotiku apakšdzimtai (Arctocephalinae). Šajā apakšdzimtā apvienotas 9 sugas, kas tiek iedalītas 2 ģintīs: dienvidu kotiku (Arctocephalus) un ziemeļu kotiku (Callorhinus) ģintīs. Pārējos ausroņu dzimtas dzīvniekus sauc par lauvroņiem.
| Kotiki Arctocephalinae | |
|---|---|
 Antarktīdas kotiks (Arctocephalus gazella) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Zīdītāji (Mammalia) |
| Kārta | Plēsēji (Carnivora) |
| Apakškārta | Suņveidīgie (Caniformia) |
| Virsdzimta | Airkāji (Pinnipedia) |
| Dzimta | Ausroņi (Otariidae) |
| Apakšdzimta | Kotiki (Arctocephalinae) |
 Kotiki Vikikrātuvē | |
Izņemot ziemeļu kotiku, kas dzīvo Klusā okeāna ziemeļu daļā, pārējie kotiki dzīvo dienvidu puslodē. No lauvroņiem kotikus var atšķirt pēc tā kažoka. Atšķirībā no lauvroņiem kotiku kažokam ir bieza pavilna, kas tos vēsturiski ir padarījusi par kažokādas dzīvniekiem.
Senākajās klasifikācijās ausroņu dzimta tika sadalīta divās apakšdzimtās: kotiku un lauvroņu apakšdzimtās. DNS pētījumos ir noskaidrots, ka ziemeļu kotiks ir tuvāks radinieks dažām lauvroņiem nekā dienvidu kotikiem, līdz ar to apakšdzimtu iedalījums tika atcelts. Tomēr visiem kotikiem ir kopīgs tas, ka tie ir mazāka auguma kā lauvroņi, tie dodas dziļāk jūrā, lai barotos, to medījums ir sīkāks kā lauvroņiem un dzimumdimorfisms (auguma starpība starp tēviņiem un mātītēm) izteiktāks.
Izskats un īpašības
labot šo sadaļu
Kā jau ausroņu dzimtai piederīgs, kotiks spēj pakaļējās airkājas pavilkt zem ķermeņa un iet uz visām četrām kājām, un tam ir nelielas austiņas. Kotiku airkājas proporcionāli ir lielākas, kažoki tumšākā krāsā un ūsas garākas kā pārējiem airkājiem. Tēviņš var būt pat 5 reizes lielāks nekā mātīte. Kotiku seksuālais dimorfisms ir vislielākais starp visiem zīdītājiem. Kopumā kotiki ir mazāki par lauvroņiem. Mazākā suga ir Galapagu kotiks, kura ķermeņa garums var būt mazāks par vienu metru, bet svars tēviņam nepārsniedz 70 kg. Vieni no lielākajiem kotikiem ir Dienvidāfrikas kotiki, šo sugu tēviņi var sasniegt 360 kg svaru.
Kotikiem ir ļoti laba redze un dzirde. Lai arī kotiki elpo gaisu, tie spēj atrasties ūdenī vairākas nedēļas, medījot zivis, putnus un krilus. Tie jūrā var medīt gan vientulībā, gan veidot nelielas grupas.[1]
Barība
labot šo sadaļuKotiki barojas ar noteikta izmēra zivīm, kalmāriem un kriliem. Dažas dienvidu kotiku sugas medī arī jūras putnus, īpaši pingvīnus.[2] Kotiku lielākie ienaidnieki ir haizivis un zobenvaļi, bet dažreiz tos nomedī kāds lielāks lauvronis.
Vairošanās
labot šo sadaļu
Kā visi ausainie roņi kotiki vasaras laikā pulcējas un veido lielas kolonijas okeāna klinšainajos krastos, lai dzemdētu un audzinātu mazuļus. Visas kotiku sugas ir poligāmas; dominantais tēviņš pārojas ar vairākām mātītēm. Lielākajai daļai kotiku grūsnības periods ilgst 11,5 mēnešus, ietverot vairākus mēnešus, kad mātīte atliek embrija attīstību, lai mazuļi piedzimtu vasaras sākumā. Ziemeļu kotiku tēviņi agresīvi izvēlas un izveido harēmu, kas tiek greizsirdīgi apsargāts. Harēmā var būt līdz 40 mātītēm.[1] Bet dienvidu kotiku tēviņi apsargā noteiktu teritoriju, un mātītes var brīvi migrēt tām cauri, izvēloties ar ko pāroties. Mātītes pārojas pēc dažām dienām, kad piedzimuši mazuļi.[1]
Pēc tam, kad piedzimst mazuļi, mātītes tos vairākas dienas zīda ar pienu, bet tad uz nedēļu dodas jūrā baroties. Atgriezušās tās turpina zīdīt mazuļus līdz tam laikam, kad tie pārtrauc zīst pienu. Diezgan drīz pēc mazuļu piedzimšanas un pārošanās tēviņi lēnām un negribīgi pamet koloniju.
Kotiki un cilvēks
labot šo sadaļu18. gadsimtā un 19. gadsimta sākumā mednieki devās medīt kotikus uz salām, uz kurām nevarēja nokļūt neviens dabīgais ienaidnieks. Kotiki salās nebaidījās no cilvēkiem, un tos varēja viegli vienu pēc otra nogalināt, iegūstot lielu skaitu kažokādu. Lai arī cena par vienu ādu bija zema, mednieki pelnīja ar kvantitāti.[3] Daudzas sugas tādā veidā tika gandrīz iznīcinātas. Kopš 1911. gada kotiku medības ir aizliegtas vai ierobežotas, tomēr dažas sugas kā, piemēram, Dienvidāfrikas kotiki, ziemeļu kotiki un Gvadalupes kotiki atjaunojas ļoti lēni. Kopumā kotiku populācija varētu mūsdienās sasniegt 1,3 miljonus.[1] Šobrīd cilvēks kotiku populāciju vairs tiešā veidā neapdraud, tomēr populācijai ir tendence samazināties sakarā ar globālo sasilšanu un zivju resursu samazinājumu.
Sistemātika
labot šo sadaļuKotiku apakšdzimta (Arctocephalinae)
- Dienvidu kotiku ģints (Arctocephalus)
- Antarktīdas kotiks (Arctocephalus gazella)
- Brūnais kotiks (Arctocephalus pusillus)
- Dienvidamerikas kotiks (Arctocephalus australis)
- Galapagu kotiks (Arctocephalus galapagoensis)
- Gvadalupes kotiks (Arctocephalus townsendi)
- Huana Fernandesa kotiks (Arctocephalus philippii)
- Jaunzēlandes kotiks (Arctocephalus forsteri)
- Subantarktīdas kotiks (Arctocephalus tropicalis)
- Ziemeļu kotiku ģints (Callorhinus)
- Ziemeļu kotiks (Callorhinus ursinus)
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 Fur Seals, Fur Seal Pictures, Fur Seal Facts - National Geographic
- ↑ Interannual variation in the diet of non-breeding male Antarctic fur seals, Arctocephalus gazella, at Isla 25 de Mayo/King George Island[novecojusi saite]
- ↑ Muir, Diana Reflections in Bullough's Pond, University Press of New England, 2001
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Antarktīdas kotiki (angliski)
- Antarctic Fur Seal - Southern Fur Seal (angliski)
- Northern Fur Seal Pup Decline: Lowest Birth Rate Since 1916 (angliski)