Ausroņi
Ausroņi jeb ausainie roņi, ausroņu dzimta (Otariidae) ir viena no plēsēju kārtas (Carnivora) airkāju dzimtām. Šīs dzimtas dzīvniekus parasti sauc par kotikiem un lauvroņiem. Ausroņu dzimtā ir 16 sugas, kas iedalītas 7 ģintīs.[1] Ausroņi ir daļēji ūdens dzīvnieki, kas barojas un migrē ūdenī, bet atpūšas un audzina mazuļus krastā vai uz ledus. Tie dzīvo polāros, mēreni siltos un ekvatoriālos ūdeņos; gan Klusajā okeānā, gan Atlantijas okeāna dienvidu daļā, gan Indijas okeānā.
| Ausroņi Otariidae (Gray, 1825) | |
|---|---|
 Austrālijas lauvronis (Neophoca cinerea) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Zīdītāji (Mammalia) |
| Kārta | Plēsēji (Carnivora) |
| Apakškārta | Suņveidīgie (Caniformia) |
| Virsdzimta | Airkāji (Pinnipedia) |
| Dzimta | Ausroņi (Otariidae) |
 Ausroņi Vikikrātuvē | |
Zinātniskais nosaukums Otariidae atvasināts no grieķu valodas: "otariid" — "mazā auss",[2] norādot uz ausroņu mazajām, bet labi pamanāmajām ausīm.
Evolūcija
labot šo sadaļuTāpat kā pārējiem airkājiem (roņiem un valzirgiem), ausroņiem un lāčiem ir kopīgi priekšteči.[3] Zinātniekiem joprojām nav vienprātības, vai roņi atdalījās no ausroņiem pirms vai pēc valzirgiem. Ziemeļu kotika senie fosilie kauli ir vecākās zināmās mūsdienās dzīvojošo ausroņu fosilijas. Iespējams, ziemeļu kotiks ir attīstījies no izmirušā airkāja Thalassoleon.
Izskats un īpašības
labot šo sadaļu
Ausroņiem ir proporcionāli lielākas priekškājas kā citiem airkājiem. Pakaļējās airkājas ausroņi, atšķirībā no roņiem, var palikt sev apakšā un pārvietoties uz visām četrām kājām, līdz ar to uz sauszemes tie ir daudz kustīgāki un manevrēt spējīgāki.[4] Salīdzinot ar roņiem, tie ūdenī pavada daudz mazāk laika un biežāk izkāpj krastā atpūsties. Tajā pašā laikā ūdenī tiem ir labākas manevrēšanas spējas un peldēšanas ātrums. Atšķirībā no roņiem un valzirgiem, kuri izmanto sinusoīdo peldēšanas tehniku, ausroņi lieto airkājas, līdz ar to peldējums ir spēcīgāks un ātrāks.
Ausroņu galvas ir līdzīgas suņiem, tiem ir asi, labi attīstīti ilkņi un mazas ārējās auss gliemežnīcas. Lauvroņa apmatojumu veido tikai akotmati, bet kotiku kažokam ir bieza pavilna, līdz ar to kotiki tika medīti kažokādas ieguvei.
Ausroņu tēviņi ir daudz lielāki nekā mātītes, to svars var pārsniegt mātītes svaru 2—6 reizes. Šāda dzimumu starpība ausroņus padara par dzimuatšķirīgākajiem zīdītājiem.[5] Vismazākā ausroņu suga ir Galapagu kotiks (Arctocephalus galapagoensis), šīs sugas tēviņš sver apmēram 70 kg. Vislielākā suga ir ziemeļu lauvronis (Eumetopias jubatus), tēviņš var sasniegt 1000 kg masu.
Barība
labot šo sadaļuAusroņi ir tipiski plēsēji, tie barojas ar zivīm, kalmāriem un kriliem. Lauvroņi medī tuvāk pie krasta, vietās, kur dzīvo lielākas zivis, toties augumā mazākie kotiki peld tālāk prom no krasta un medī mazākas zivis un vēžveidīgos. Ausroņiem ir laba redze, kas tiek izmantota medībās. Ir zināms, ka dažas sugas spēj ienirt 400 m dziļumā.
Vairošanās
labot šo sadaļu
Visi ausroņi savus mazuļus laiž pasaulē un audzina uz zemes. Katru gadu pludmalēs vai krasta klintīs un akmeņos tiek veidotas kolonijas, ļoti bieži ausroņi mazuļu audzināšanai izvēlas salas. Izņēmums ir Austrālijas lauvronis, kuram mazuļu audzināšanas cikls ir garāks kā pārējiem ausroņiem (17,5 mēneši). Visas ausroņu sugas ir poligāmas — viens spēcīgs tēviņš pārojas ar vairākām mātītēm. Tēviņi uz mazuļu dzimšanas vietu parasti ierodas pirmie, un katrs nostiprina savu teritoriju, skaļi "dziedot" un demonstrējot gatavību cīnīties. Kautiņi izceļas reti. Mātītes uz kolonijas vietu ierodas 1 dienu pirms mazuļu dzimšanas. Lai arī ausroņi ir sociāli dzīvnieki, kolonijā nepastāv hierarhija. Pakāpes, kādā tēviņi kontrolē mātītes vai teritoriju, dažādām sugām ir atšķirīgas. Piemēram, ziemeļu kotiki un Dienvidamerikas lauvroņi veido un sargā harēmus, neļaujot mātītēm pamest savu teritoriju, toties ziemeļu lauvroņi un Jaunzēlandes lauvroņi kontrolē noteiktu teritoriju, neietekmējot mātīšu kustību caur tām.
Sistemātika
labot šo sadaļuAusroņu dzimta (Otariidae)
- Kotiku apakšdzimta (Arctocephalinae)
- ģints: Dienvidu kotiki (Arctocephalus)
- Antarktīdas kotiks (Arctocephalus gazella)
- Brūnais kotiks (Arctocephalus pusillus)
- Dienvidamerikas kotiks (Arctocephalus australis)
- Galapagu kotiks (Arctocephalus galapagoensis)
- Gvadalupes kotiks (Arctocephalus townsendi)
- Huana Fernandesa kotiks (Arctocephalus philippii)
- Jaunzēlandes kotiks (Arctocephalus forsteri)
- Subantarktīdas kotiks (Arctocephalus tropicalis)
- ģints: Ziemeļu kotiki (Callorhinus)
- Ziemeļu kotiks (Callorhinus ursinus)
- ģints: Dienvidu kotiki (Arctocephalus)
- Lauvroņu apakšdzimta (Otariinae)
- ģints: Austrālijas lauvroņi (Neophoca)
- Austrālijas lauvronis (Neophoca cinerea)
- ģints: Dienvidamerikas lauvroņi (Otaria)
- Dienvidamerikas lauvronis (Otaria flavescens)
- ģints: Jaunzēlandes lauvroņi (Phocarctos)
- Jaunzēlandes lauvronis (Phocarctos hookeri)
- ģints: Klusā okeāna lauvroņi (Zalophus)
- Galapagu lauvronis (Zalophus wollebaeki)
- †Japānas lauvronis (Zalophus japonicus)
- Kalifornijas lauvronis (Zalophus californianus)
- ģints: Ziemeļu lauvroņi (Eumetopias)
- Ziemeļu lauvronis (Eumetopias jubatus)
- ģints: Austrālijas lauvroņi (Neophoca)
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ CJO - Abstract - Fur seals and sea lions (Otariidae): identification of species and taxonomic review
- ↑ “Otary, n., etymology of” The Oxford English Dictionary. 2nd ed. 1989. OED Online. Oxford University Press.
- ↑ Lento, G.M., Hickson, R.E., Chambers, G.K., Penny, D. (01 Jan 1995). "Use of spectral analysis to test hypotheses on the origin of pinnipeds". Molecular Biology and Evolution 12 (1): 28–52.
- ↑ «BBC - Wildlife Finder - Fur seals and sealions (video, facts and news)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 8. decembrī. Skatīts: 2009. gada 20. septembrī.
- ↑ Weckerly, FW (1998). "Sexual-size dimorphism: influence of mass and mating systems in the most dimorphic mammals.". Journal of Mammalogy 79 (1): 33–42. doi:10.2307/1382840
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ausroņi.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Encyclopædia of Life raksts (angliski)
- Eared Seals on Answers.com
- Ausroņu foto (MarineBio)