Kosinusu teorēmatrigonometrijā ir teorēma, kas apgalvo, ka trijstūrī jebkuras malas kvadrāts ir izsakāms ar divu pārējo malu kvadrātu summu, no kuras atņemts šo malu divkāršais reizinājums ar ietvertā leņķa (izsakāmās malas pretējais leņķis) kosinusu. Matemātiski tas pierakstāms šādi:
,
kur ir leņķis starp a un b malām.
No kosinusu teorēmas var tikt iegūta Pitagora teorēma, kas ir pareiza taisniem leņķiem: ja leņķis ir 90° liels, tad cos = 0 un kosinusu teorēma reducējas uz Pitagora teorēmu:
Parasti kosinusu teorēmu izmanto, ja ir zināmi trijstūra visu trīs malu garumi vai arī, ja ir zināmi divu malu garumi un leņķis starp tām.
Mainot malu a, b un c lomas oriģinālajā formulā, var tikt iegūtas šādas formulas:
Teorēmu rietumu pasaulē 16. gadsimtā popularizējis Fransuā Vjets.
Nepieciešams nedaudz citādāks pierādījums trijstūriem, kuriem viens leņķis ir lielāks par , jo divi augstumi ir ārpus trijstūra, līdz ar to nepieciešams papildināt zīmējumu.
Pēc sinusa definīcijas, jeb
Pēc kosinusa definīcijas jeb
Noņemot b no abām pusēm, iegūst
Izmantojot Pitagora teorēmu, trijstūrī
Ievietojot un iegūst
Atverot iekavas iegūst
Izvelkot pirms iekavām,
Pēc trigonometriskās pamatidentitātes , tādēļ izteiksme vienkāršojas
Novelkot citu augstumu un atkārtojot šo procesu, var pierādīt kosinusu teorēmu pārējām malām.[1]