Leņķis

Leņķis ir plaknes daļa, ko ierobežo divi stari, kam ir kopīgs sākumpunkts. Šos starus sauc par leņķa malām, bet staru kopējo sākumpunktu — par leņķa virsotni. Leņķi var definēt arī kā figūru, ko veido sākumpunktā fiksēts stars, kuru griež ap šo punktu līdz uzdotajam stāvoklim — tādā gadījumā leņķis ir stara pagrieziena mērs.

Leņķa simbols

Leņķu mērīšana

SI leņķa mērvienība ir radiāns. Vienu radiānu liels leņķis no riņķa līnijas (kuras centrs sakrīt ar leņķa virsotni) atšķeļ loku, kura garums ir vienāds ar riņķa līnijas rādiusu. Cita bieži izmantota leņķa mērvienība ir leņķa grāds un tā daļas — leņķa minūte un leņķa sekunde. Viens grāds ir deviņdesmitā daļa no taisna leņķa.

Leņķu iedalījums

Leņķus iedala šauros (0° līdz 89°), taisnos (90°) , platos (91° līdz 179°) , izstieptos (180°), atvērtos (181° līdz 359°) un pilnos (360°).

Stereometrijā apskata arī telpiskus leņķus.

Krustleņķis, kāpšleņķis, blakusleņķis

Leņķu īpašības

• Savstarpēji krustleņķi ir vienādi;
• Ja divas paralēlas taisnes krusto trešā, to kāpšļu leņķi ir vienādi;

• Summa blakusleņķiem ir 180°;

Skatīt arī

• Radiāns
• Taisnleņķa trijstūris
• Trijstūris