Korunds (iespējams, no sanskrita: kuruvinda — 'rubīns') — diezgan bieži sastopams minerāls, kas sastāv no alumīnija oksīda. Viens no Mosa skalas cietības etaloniem — korunda cietība ir 9 un tas ir trešais cietākais dabā sastopamais materiāls pēc dimanta un retā moisanīta. Viens no iežus veidojošiem minerāliem. Tīrā veidā korunds ir bezkrāsas, caurspīdīgs, taču piejaukumi to var iekrāsot dažādās krāsās. Kūst 2050 °C temperatūrā.

Korunds
Klasifikācija
Klase Oksīds
Štrunca ID 4/C.04-10
Ķīmiskā formula Alumīnija oksīds, Al2O3
Singonija trigonālā
Īpašības
Krāsa Bezkrāsas, zils, sarkans, brūns, pelēks, dzeltens, zaļš u.c.
Habituss Bieži — vārpstveida, mucveida kristāli, arī plātņveida, bieži — dvīņu kristāli
Skaldnība Nav
Lūzums Neregulārs, gliemežnīcas, trausls
Cietība pēc Mosa skalas 9
Spīdums Stikla, arī dimanta, pērļains
Caurspīdīgums Caurspīdīgs, puscaurspīdīgs, necaurspīdīgs
Laušanas koeficients nω = 1,768—1,772 nε = 1,760—1,763
Blīvums 4,01 g/cm3

Veidojas kontaktmetamorfisma procesos un reģionālā metamorfisma procesos. Sastopams kā akcesorais minerāls vizlas slānekļos, gneisos un dažu veidu marmoros, arī nefelīnsienīta intrūzijās. Lieli korunda kristāli atrodami pegmatītos. Pateicoties savai lielajai cietībai, korunds nedegradējas un tā kristāli vietām atrodami pludmales smiltīs, upju krastos.

Kaut arī alumīnija un skābekļa kovalentā saite teorētiski ir vājāka nekā cita minerāla — kvarcā esošā silīcija un skābekļa saite, korunds ir cietāks par kvarcu. Tas ir tāpēc, ka korunda kristāliskais režģis ir ciešāks, nekā kvarcam.

Korunds ir netipisks minerāls arī tāpēc ka, par spīti korundu veidojošo elementu relatīvi nelielajai masai, tam ir salīdzinoši liels blīvums, un tomēr šis minerāls ir ļoti ciets un caurspīdīgs. Arī šo īpašību var skaidrot ar neparasti blīvo kristālisko režģi.

Izmantošana labot šo sadaļu

  • Vairāki korunda paveidi pieder pie vērtīgākajiem dārgakmeņiem.
  • Pateicoties savai lielajai cietībai, korunds ir lielisks abrazīvs — to lieto gan smilšpapīram, gan urbjiem un citām darbvirsmām.
  • Korundu izmanto tehniskajai keramikai gadījumos, kad nepieciešami nodilumizturīgi un karstumizturīgi izstrādājumi.

Atradnes labot šo sadaļu

Korundu abrazīvo materiālu izgatavošanai iegūst Zimbabvē, Krievijā un Indijā, arī Grieķijas salā — Naksosā un citur. Abrazīvo korundu iegūst arī sintētiski no boksīta (1902. gadā izstrādāta metode, izgudroja vācu ķīmiķis Pauls Moijats (Paul Moyat)). Augstākās kvalitātes korunda dārgakmeņus iegūst Birmā un Šrilankā (skatīt padparadža, rubīns, safīrs).

Paveidi labot šo sadaļu

  • Barklijīts — koši violeti sārts korunds, atrasts Austrālijā, Viktorijas štatā
  • Dimanta špats — zīdains, brūns korunds, atrasts Indijā.
  • Hlorosafīrs — košs, tumši zaļš korunds. Atrod Vācijā, Ziemeļreinas-Vestfālenes pavalstī, Zībengebirge, Kēnisgsvintera, Drahenfelsa
  • Leikosafīrs — bezkrāsas, caurspīdīgs korunds
  • Orienta ametists — purpursarkans korunds, juvelierizstrādājumu tirdzniecībā pieņemts nosaukums
  • Orienta smaragds — smaragdzaļš korunds, juvelierizstrādājumu tirdzniecībā pieņemts nosaukums
  • Orienta topāzs — dzeltens korunds, juvelierizstrādājumu tirdzniecībā pieņemts nosaukums
  • Padparadža jeb padmaragaija, padaradža — dzeltens, augstas kvalitātes korunds, juvelierizstrādājumu tirdzniecībā pieņemts nosaukums
  • Zilais aleksandrīts — juvelierizstrādājumu tirdzniecībā pieņemts zili violeta safīra nosaukums
  • Rubīns — sarkans juvelierkvalitātes korunds
  • Safīrs — zils juvelierkvalitātes korunds, par safīru var saukt arī citu krāsu korundus, izņemot sarkanas krāsas korundus
  • Zvaigžņu korunds — korunda paveids, kuram noteiktā virzienā skatoties ir redzams zvaigžņveida atspīdums, ko rada mikroskopiski ieslēgumi
  • Zvaigžņu rubīns — rubīna paveids, kuram noteiktā virzienā skatoties ir redzams zvaigžņveida atspīdums, ko rada mikroskopiski ieslēgumi
  • Zvaigžņu safīrs — safīra paveids, kuram noteiktā virzienā skatoties ir redzams zvaigžņveida atspīdums, ko rada mikroskopiski ieslēgumi

Ārējās saites labot šo sadaļu