Kordova (Spānija)

Šis raksts ir par pilsētu Spānijā. Par citām jēdziena Kordova nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Kordova (spāņu: Córdoba, izrunā: /ˈkorðoβa/) ir pilsēta Spānijas dienvidos, Andalūzijā, Kordovas provinces administratīvais centrs. Tā atrodas Sjerra-Morena kalnāja nogāzē, Gvadalkiviras upes labajā krastā. Pilsēta pastāvēja jau Romas impērijas laikā.

Kordova
pilsēta
Córdoba
Karogs Ģerbonis
Kordova Kordova
Koordinātas: 37°53′0″N 4°46′0″W
Valsts	Spānija
Autonomais reģions	Andalūzija
Province	Kordovas province
Dibināta	169. gadā p.m.ē.
Platība
• Kopējā	1 255,24 km2
Augstums	120 m
Iedzīvotāji (2023)
• kopā	323 763
• blīvums	261,9/km²
Laika josla	CET (UTC+1)
• Vasaras laiks (DST)	CEST (UTC+2)
Pasta kods	14001–14014
Mājaslapa	www.cordoba.es
Kordova Vikikrātuvē

Mūsdienu Kordova ir moderna vidēja lieluma pilsēta ar vairāk kā 320 tūkstošiem iedzīvotāju. Vecpilsētā ir saglabājušies daudzi arhitektūras pieminekļi no laikiem, kad Kordova bija Kordovas kalifāta galvaspilsēta.

Vēsture

Kordovas mošeja–katedrāle

Ir uzskats, ka Kordovu dibinājuši senie feniķieši, taču pirmās ticamās liecības par šo pilsētu nāk no Romas impērijas laikiem. Šī pilsēta bija Romas kolonija un saucās Korduba. Pilsētā ir dzimuši tādi senās Romas dzejnieki un filozofi kā Seneka Vecākais, Seneka Jaunākais un Lukāns. Par vestgotu valdīšanas laiku attiecībā uz Kordovu ir maz ziņu.

711. gadā Pireneju pussalā ienāca mauru iekarotāji Tarika ben Saida vadībā. Virzoties uz Toledo, Tariks ben Saids atstāja nelielu vienību Kordovas aplenkšanai. Pilsētas komendants nolēma pretoties, taču nodevības dēļ pilsēta tika ieņemta. Apmēram piecdesmit gadus pēc pilsētas ieņemšanas Kordovu par savu rezidenci izvēlējās Abderahmans I no Umajādu dinastijas. Viņa valdīšanas laikā Kordova sāka strauji attīstīties. Šajā laikā pilsētā bija ap 500 tūkstoši iedzīvotāju (tas ir vairāk, kā jebkurā citā tā laika Eiropas pilsētā). Tika uzbūvētas daudzas mošejas, 800 skolas, 600 viesnīcas, 900 pirtis un 50 slimnīcas. 9.-10. gadsimtos Kordovā bija zinātnes un kultūras ziedu laiki. Šeit attīstījās kultūra. Arābu pasaulē un vēlāk arī Eiropā Kordova tika saukta par «otro Bagdādi», «pasaules rotu», «zinātnes mājvietu».^{[nepieciešama atsauce]} Kordovas Universitātē mācījās ap 10 tūkstoši studentu. Pilsētā bija 70 bibliotēkas, lielākā no tām Hakema II bibliotēka tika atklāta 915. gadā un tajā bija ap 400 tūkstoši grāmatu. Tikai grāmatu katalogs sastāvēja no 44 sējumiem. Neviena Eiropas bibliotēka nevarēja sacensties ar to.

756. gadā Umajādu princis Abd al Rahmans I atteicās pakļauties Abāsīdu kalifātam ar centru Damaskā un panāca Kordovas emirāta neatkarību. 929. gadā Kordovas emīrs Abd el Rahmans III pasludināja sevi par kalifu, lai nostiprinātu savu statusu attiecībā pret Abāsīdu kalifātu ar centru Bagdādē un Fatimīdu kalifātu ar centru mūsdienu Tunisijā. 11. gadsimtā berberu iebrukuma un savstarpējo nesaskaņu rezultātā kalifāts izira.

Rekonkistas laikā, 1236. gadā Kordovu atkaroja kastīlieši Ferdinanda III vadībā.

Vēsturiskais centrs

1984. gadā UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā tika iekļauta Kordovas mošeja–katedrāle. Desmit gadus vēlāk, 1994. gadā, Pasaules mantojuma sarakstā tika iekļauts viss Kordovas vēsturiskais centrs, kurā ietilpst arī Kordovas mošeja–katedrāle.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kordova.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Katoļu enciklopēdijas raksts (angliski)
• Pareizticīgo enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Pilsētas domes oficiālā mājas lapa (spāņu)